Mūziķis Ansis Klintsons: Man ir bijušas vairākas izdegšanas

Arī atpūta ir jāplāno

Latvijā rūpes par iedzīvotāju garīgo veselību lielākoties ir uzņēmušās nevalstiskās organizācijas. Pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par garīgās veselības nozīmi, tomēr sabiedrība joprojām ir kūtra uz ieklausīšanos, sarunā ar Armandu Simsonu atzīst Ansis Klintsons.

«Vīrieši visā pasaulē ir lēni uz ieklausīšanos veselības problēmās – gan fiziskajās, gan garīgajās. Tā ir vairākus gadu desmitus veidojusies stigma. Latvijā okupācijas laikā jebkura sadarbība ar varu, ar ārstiem, ar viņiem nozīmēja padošanos, vārguma izrādīšanu. Tāpēc vīriešiem tā joprojām ir tāda partizānu cīņa – labāk cieš, bet nekur neies,» spriež Ansis Klintsons.

«Man pašam ir bijušas vairākas izdegšanas fāzes. Ir bijis tā, ka nevar pagulēt. Ir bijis, kad sāku šancēt tik ļoti, ka mainās dienas cikli. Tas ir bijis moments, kad likuši sev pateikt: «Viss, pietiek!» Citādi kaulainā sāks klauvēt,» par savu pieredzi stāsta Klintsons. «Protams, ka kādu laiku tu dur tālāk. Tikai pēc kaut kādām diennaktīm, kad ir baigā pienākumu apziņa, tu sakoncentrējies sākumā un dur. Bet tad tu saproti, ka labi nav. Tagad es esmu ģimenei pateicis – ja man uznāk šāds periods, es saku: «Man tagad ir Hārdkors,  ja es tajā un tajā datumā neatslēdzos no visiem darbiem, jūs man pasakiet!»,» par pārstrādāšanos stāsta Klintsons. «Es apzinos, ka es varu aizstrādāties un

reizēm ir tā, ka mana sieva klauvē pie studijas durvīm un saka: «Eu, klausies, vajadzētu iet pagulēt!».»

Klintsons uzskata, ka ikvienam vīrietim vērtīgi būtu ieplānot brīdi atpūtai un reizēm atpūsties pat no sporta un vaļaspriekiem, darot neko, lai pasaudzētu savu veselību un paildzinātu laiku kopā ar mīļajiem ģimeni. Turklāt atpūtas plānošana mazina darbu un pienākumu gūzmas radīto bezcerību, pat ja viss neizdodas, kā iecerēts.

Mentālā veselība – tikpat svarīga kā fiziskā

Ja cilvēkam sāp zobs vai ir pneimonija, viņš iet pie ārsta, bet, ja jūtas slikti mentāli, cieš lepnā vientulībā. «Par to nav pierasts domāt,» saka Ansis Klintsons. «Tā vietā labāk aiziet uz alkohola veikalu. Nav jau noslēpums, ka alkohols mūsu platuma grādos gadsimtiem ilgi ir galvenais mentālās veselības regulators. Acumirklī varbūt arī nostrādā, tikai – kādas ir sekas? Tikmēr mūsu ziemeļu kaimiņi somi ir ieviesuši nodokļu atvieglojumus tiem pilsoņiem, kuri cītīgi apmeklē sporta zāli. Ļoti cerīgs un labs piemērs ir Austrālija, kur izveidota īpaša bezmaksas mentālās veselības lietotne Smiling Mind gan bērniem, gan pieaugušajiem un kas skaidro un veicina mentālās veselības nozīmi, apzinātību, vienkāršas meditācijas. Starp citu, to var lejuplādēt un lietot arī katrs no mums šeit, Latvijā.»

Viņš atzīst – tendence neiet pie ārsta droši vien nekad nepazudīs, kamēr vien par to nevarēs dabūt kādu nodokļu atvieglojumu arī Latvijā. «Mums katastrofāli trūkst labo piemēru. Nevis – ja nedarīsi un neiesi pie ārsta, mirsi, bet tieši – ja iesi un darīsi sev labu, būsi vesels un ilgi dzīvosi laimīgs. Te akmens arī mediju lauciņā, jo diemžēl labas ziņas nav ziņas. Ja kāds cītīgi sporto un publicē vērtīgus veselīga dzīvesveida ieteikumus, tas ziņu virsrakstos neparādās, bet tas, ka kāds kaut kur ir aizgājis, piedzēries, izkāvies – pavisam cita lieta!» pukojas Ansis Klintsons.

Pēc Narvesen un pētījumu aģentūras Norstat īstenotās sabiedriskās domas aptaujas datiem par vīriešu mentālās veselības problemātiku, katrs trešais vīrietis atzīst, ka ir saskāries ar trauksmi, depresiju vai domām par pašnāvību.