• Mūziķe Būū: Es kategoriski atsakos būt viena hita brīnums

    Intervijas
    Ieva Smilga
    Ieva Smilga
    23. septembris, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Dziedātāja Būū
    Foto: Aiga Rēdmane
    Dziedātāja Būū
    Viņa nebaidījās atšķirties, un tas viņas karjeru pacēla vēl nebijušos augstumos – mūziķe Būū sevi piesaka strauji un skaļi.

    – Pirms dažām dienām Instagram tev bija storijs, ka, rakstot jauno dziesmu, esi raudājusi trīsarpus stundu. 
    – Es esmu ļoti emocionāla. Ārprātīgi! 

    – Tu visas dziesmas laid tik dziļi caur sevi?
    – Diemžēl (vai par laimi) – jā. Kad iznāca pirmais albums, kāda vieda sieviete man uzrakstīja paldies, ka esmu iegājusi tik tumšās vietās un iznākusi atpakaļ, atnesot mūziku. Tas man šķita ļoti labs formulējums.

    Katra mana dziesma nāk caur asarām. Dažreiz pat fiziski sāp.

    Vienreiz, kad rakstīju dziesmu studijā, man bija lielas sāpes, es nevarēju paelpot, nāca histērija, un es gulēju embrija pozā. Mēģināju rakstīt, bet apkārt viss miglojās. No malas šis process izskatās psihopātiski.

    – Izklausās pēc tādas kā dziesmas dzemdēšanas.
    – Ļoti labs salīdzinājums. Tā ir – es staigāju aizpampusi un nevelku nost saulesbrilles. Un sāp šausmīgi. Gan prieks, gan bēdas pārmēru lielā spektrā man fiziski sāp un ir liela slodze fiziskajam ķermenim. 

    – Šķiet, ka tu dzīvo ar atvērtiem nervu galiem. Cilvēki nemēdz to izmantot un sāpināt? 
    – Nē, jo esmu arī ļoti kareivīga. Mana emocionalitāte nenozīmē to, ka man ir viegli tikt klāt. Šī ir daļa no mana piedzīvojuma: līdz šim esmu vairāk rādījusi savu gaišo pusi, un cilvēkiem šķiet, ka tad jau var nākt un paijāt, bet tīģerim tu neiesi klāt. Un tieši tīģeri pašlaik esmu izvēlējusies kā savu dvēseles dzīvnieku. Viņš var pagriezt punci, lai samīļotos, taču bez brīdinājuma viņam labāk klāt neiet, nebakstīt un neprovocēt. Ar mani arī tā ir, jo esmu kausle un varu būt agresīva. Es aizstāvu sevi un savus mīļos. Un – savu radošo darbu.

    – Rakstot dziesmas, tu gaidi iedvesmu vai uztver to kā darbu?
    – Tas ir mans darbs. Jau pirms pāris gadiem izlēmu celties piecos no rīta, p*** pa dzīvi un iet uz studiju, ko toreiz īrēju pagrabiņā ar pilošām trubām. Kad nebija iespējas īrēt vai nebija naudas, rakstīju dziesmas mājās. Visu pakārtoju tam, lai rakstītu dziesmas. Bez sistemātiska darba nevar izdarīt daudz, un es kategoriski atsakos būt viena hita brīnums. Man vajag albumus rakstīt, tā ir manas dzīvības sula.

    Visu interviju lasi žurnāla Santa jaunākajā numurā!

    • Ļoti atklāta intervija ar mūziķi BŪŪ par krasajām emocionālajām svārstībām, ko viņa piedzīvo ikdienā, tumšo un depresīvo dzīves posmu, būšanu starmešu gaismā un iekšējās stingrās sētas nojaukšanu, kas traucē veidot romantiskas attiecības.
    • Tēma par greizsirdību, ko piedzīvojam mēs visi, bet kas dažkārt pāra attiecībās kļūst par spēli, lai nerisinātu abu patiesās grūtības.
    • Intervija ar Jaunā Rīgas teātra režisoru Alvi Hermani par sabiedrības atmošanos, klusētāju un nogaidītāju jūru un paša teātri, kas sabiedrībā gaisu nedaudz pabojās...
    • Viņi ir kopā jau 30 gadus. Interjera dizainere Anda Ozoliņa un Helio Media izpilddirektors Kaspars Ozoliņš. Abi stāsta par piedzīvotajiem prieka un sāpju brīžiem un ceļu atpakaļ vienam pie otra.
    • Leģenda par latviešu dzejas ikonu Aleksandru Čaku un viņa dzīves sievietēm.
    • Sievietes seksualitātes lielākais noslēpums – spēja nonākt autoerotiskā stāvoklī.
    • Modes lapās par aksesuāriem, kas spēlē spoži, – izsmalcinātiem briļļu ietvariem un šosezon aktuāliem apaviem.
    • Gada labāko un arī lētāko vīnu izlase.
    Santa nr10

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē