Atis PDz pastāstīja, ka kopā ar mīļoto vīrieti Pauļu devies izlūkos uz Ignalinas atomelektrostaciju, lai jau tuvākā nākotnē piedāvātu citiem interesentiem ekskursijas uz šo baiso vietu. «Mans partneris Pauļus 12 gadus vada pasākumu un ceļojumu uzņēmumu TheMiceCream, kurā es atbildu par ekskluzīviem izbraucieniem nelielām grupām,» atklāj Artemjevs.
Iedvesmojoties no lielu popularitāti guvušā seriāla Černobiļa, viņi nolēmuši piedāvāt iespēju ielūkoties atomelektrostacijā, kuru plānots slēgt 2038. gadā. Tās ekspluatācijas izbeigšanai nepieciešami 780 miljoni eiro, kurus gādās Eiropas Savienība, un tādējādi šīs atomelektrostacijas slēgšana solās kļūt par līdz šim dārgāko pasaulē. «Likvidācijas process ir ļoti lēns – atomu kodoli ir jāsazāģē un jāiekonservē. Katru kodolu testē vismaz trīs gadus. Blakus atomelektrostacijai ir liels baseins – radiācijas dēļ visi likvidācijas procesi veicami zem ūdens,» zina stāstīt Artemjevs.
Citi lasa
«Ignalinas atomelektrostacija pēc uzbūves ir tāda pati, kāda bija Černobiļā. Tikai Černobiļā tā ir izdemolēta, viss ir izjaukts pa detaļām un utilizēts. Tur vairs īsti nav, ko redzēt. Savukārt Ignalinas atomelektrostacija vēl darbojas,» skaidro viņš un atzīstas – šī vieta uzdzen šermuļus.
«Kad padomā, kas tā ir par enerģiju, ar kuru var uzlaist gaisā puspasauli, ir baisi,» tā Atis.
Atomelektrostacijas ēkā jāievēro stingri drošības noteikumi, un to uzrauga militārā apsardze. Pirms ekskursijas jāuzrāda pases dati un jāatstāj mobilie tālruņi. Piemiņai apmeklētājus tam atļautās vietās iemūžināja atomelektrostacijas darbinieki.
Modes mākslinieks atklāj – gatavojoties tās apskatei, viņu pārņēmis satraukums. «Vajadzēja izģērbties un uzvilkt kaut ko līdzīgu baltai pidžamai. Iedeva arī zeķes, apavus un cimdus, bet galvā bija jāliek cepurīte,» stāsta viņš. Dodoties uz telpām ar vislielāko radiāciju, jāvelk kostīms, kas noklāj visu ķermeni, taču ekskursantus šādās vietās gan nelaiž. Vaicāts, cik veselībai droša ir šāda ekskursija, Atis apgalvo – ļaunumu tā nenodarīšot.«Uz katras telpas durvīm rakstīts, cik liela radiācija tur ir.»
«Pirms un pēc ekskursijas apmeklētājiem paredzētās telpās tiek veikti radiācijas mērījumi.»
Taujāts, cik maksās ekskursija uz Artemjeva vadībā, modes mākslinieks atzīst – pagaidām precīzu cenu vēl nevar nosaukt. Tos, kam šāda izklaide šķiet pārāk baisa, jau oktobrī Atis un Pauļus sola vest uz Romu, kur parādīšot to, ko tūristi parasti neredz. Piemēram, slēgtās bibliotēkas un kapenes. Artemjevs zina daudz neparastu vietu Itālijā, jo tur ir biežs viesis. «Itālija man ir īpaša, un man tur ļoti patīk. Jūtos kā mājās, zinu arī itāļu valodu,» piebilst viņš.