Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Esmu pārliecinājusies, ka šo pasauli spēj kustināt divas lietas – mūzika un dziļi stāsti. Katrs esam raudājis, skatoties kādu filmu, katrs piedzīvojis atklāsmi, lasot labu grāmatu. Manis sarakstītā grāmata savā ziņā ir autobiogrāfiska, ar dziļi personīgiem stāstiem. Tie ir tik atklāti, ka cilvēks, kas to lasa, nespēs aizbēgt no patiesuma. Viņā sāks vērties vaļā emocijas un atziņas. Tā savā ziņā ir kā dvēseles dziedinājums,» par savu jaunāko grāmatu «Eņģeļa taure, velna elpa» PDz saka iedvesmas lektore Inin Nini jeb Inese Apse-Apsīte. Viņa ir mistērijas skolas «Trīspadsmit sapņotāji» izveidotāja, un tiek dēvēta par augu mistiķi.
Par savu pseidonīmu viņa stāsta: «Tā ir īpaša skaņu vibrācija. Katram, kurš kaut ko dara garīgo prakšu laukā, ir savi instrumenti, kas palīdz notiekošo ritualizēt. Mēs ritualizējam visu, pat savu rītu ar kafijas krūzi. Strādājot garīgajā praksē, svarīgas ir izjūtas, kad templis iztīrīts, sveces sadegtas un esam noskaņojušies. Šajā visā man palīdz arī mans pseidonīms. Cits uzliek amuletu, uzvelk aproces vai izkūpina telpu. Man ir šis iedotais kodiņš Inin Nini, ar kuru es staigāju apkārt. Tas ir arī mans aizsargvārds. Tas gan neizmaina faktu, ka esmu Inese Apse-Apsīte.»
Inin Nini seju rotā tetovējumi, un ari tiem ir īpaša nozīme. Tetovējums uz pieres saplūst kopā ar matiem un ir gandrīz nepamanāms, bet otrs ir maza Māras krusta zīme uz zoda.
Citi lasa
«Tās ir manas aizsardzības zīmes. Vēstījumi, kas pie manis atnākuši.
Tā ir ļoti organiska sajūta, ka man to vajag. Tie nav ne varas, ne izcilības simboli. Tas ir mans stāsts. Es strādāju arī ar savu ķermeni un stāstu savu stāstu. Pati sev. Es ļoti bieži pat aizmirstu, ka man kaut kas tāds ir,» nosaka Inese.
