Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Top Sanitas dārzs
Modele Sanita Zute divus gadus centās uzveikt ļauno slimību. Smagajā cīņā ar vēzi viņu visiem spēkiem atbalstīja mamma Judīte, kura līdz pēdējam ticēja, ka gūs virsroku pār slimību, kas atņēma viņas bērnu un mazdēlam Taileram – mammu. Lai sagādātu medikamentus, no kuriem bija atkarīga 32 gadus vecās modeles dzīvība, Judīte lūdza sabiedrības atbalstu.
Lai gan ļaudis atsaucās un ziedoja, brīnums nenotika. Vēzis izrādījās pārāks…
2018. gada nogalē, divas dienas pirms Ziemassvētkiem Sanita Bolderājas jaunajos kapos tika guldīta zemes klēpī. Šajā vietā Judīte iecerējusi skaistu piemiņas vietu, ko jau nodēvējusi par Sanitas dārzu.
«Projekti bija daudzi, bet to izmaksas –diezgan lielas, tāpēc no tiem nācās atteikties. Sanitas dārza idejas autore esmu es pati. To veidoju tā, kā manai meitai būtu paticis, ņemot vērā, ka viņa bija gaiša un mākslinieciska būtne,» PDz stāsta Judīte.
«Ļoti gribēju, lai piemiņas vietā būtu gaišās smiltis, jo Sanitai patika jūra un akmeņi. Meita uzskatīja, ka tie dod enerģiju. Dzīves laikā Sanitiņa ļoti gribēja savu dārzu, kur augtu dažādi ziedi, tostarp viņas iemīļotās fuksijas. Arī šo meitas vēlmi centos realizēt šajā dārzā. Ceru, ka ziedi ieaugsies, neiznīks, jo vieta ir saulaina. Esmu uztaisījusi arī rožu arku, kādu noskatīju Rundāles pilī. Ceru, ka ziemā rozes neiznīks un meža zvēri iestādītos augus neapgrauzīs. Zem tās būs soliņš, uz kura pasēdēt, padomāt, parunāties ar meitu. Šonedēļ tur iestādīšu arī koku,» atklāj Judīte. Uz kapiem viņa brauc katru nedēļu.
«Ne tāpēc, kā citi domā, ka meitu neesmu vēl atlaidusi. Protams, neaizmirsīsies nekas, bet par kapavietu ir jārūpējas, jākopj, jāseko līdzi augiem un kārtībai,» teic viņa.
Lūdz palīdzību akmeņu sagādāšanā
Judīte saka – Sanitas piemiņas vieta esot gandrīz gatava, trūkst tikai akmens oļu, lai ideja tiktu realizēta līdz galam. «Ļoti daudzi cilvēki piedalījās ziedojumu vākšanā, par ko viņiem liels paldies. Un, ja katrs cilvēks, kuram nebija vienaldzīgs manas meitas liktenis, varētu atnest uz Sanitas kapavietu kaut vai vienu akmeni, kompozīcijai nepieciešamais daudzums savāktos.
Man vajadzīgi dažādu izmēru akmeņi – gan lielāki, gan mazāki.
Ja pēc tam kāds akmens paliktu pāri, es izdomātu vēl kaut ko – piemēram, uztaisītu celiņu,» stāsta viņa.
Uzpošot meitas kapavietu, viņa vēlējusies, lai tā būtu tāda, kā nevienam. «Man nepatīk tradicionālās kapu kopiņas un lielās melnās un brūnās granīta kapu plāksnes. Tas ir tik nomācoši! Gribējās kaut ko vieglu, gaišu, lai, atnākot pie Sanitiņas, pārņemtu gaišas sajūtas, nevis smagums un grūtsirdība,» stāsta viņa. Judīte piebilst, ka problēmas sagādā meža zvēri un putni. To dēļ pat nevarot grieztos ziedus vāzēs likt. «Vienreiz pamēģināju, otrreiz vairs nedarīšu. Vārnas meklē vietu, kur padzerties, ierauga vāzi ar ūdeni, un nepietiek, ka puķes izmētā, viņas vēl izrauj ar knābi vāzi no zemes laukā,» saka Judīte.
Mazdēls dzīvo pie tēva ASV
Sanitas dēlam Taileram bija tikai 10 gadu, kad viņš zaudēja mammu. Lai arī viņš bija mazs zēns, Tailers bija iemācījies sadzīvot ar mammas slimību, centās palīdzēt gan vecmāmiņai, gan Sanitai ar labu vārdu un mīļu apskāvienu.
«Mazdēls tagad dzīvo Amerikā pie tēta. Bieži vien tēvi pēc šķiršanās par saviem bērniem neliekas ne zinis, taču Tailera tētis ir labs un atrada iespēju, lai dēls varētu pārcelties pie viņa uz dzīvi. Mazdēlam tur ir jauna ģimene, un viņš ir labi tur iedzīvojies,» priecājas Judīte.
Viņa cer, ka mazdēls atbrauks viņu apciemot uz Latviju vai arī viņa varēs apciemot Taileru ASV.
«Tas gan ir sarežģīts un dārgs pasākums. Bet nu – dzīvosim, redzēsim,» nopūšas viņa.
Kopš Sanitas nāves pagājis pusotrs gads, un Judīte atzīst, ka tikai tagad atguvusi sirdsmieru. «Brīžiem ir sajūta, ka Sanita ir manī. Jo man pēkšņi sākušas patikt lietas, kuras patika viņai. Vēl decembrī domāju, ka nekad vairs nespēšu atgūt dzīvesprieku, jo es atrados aplī un man šķita, ka nekad no tā neizkļūšu.
Taču, pateicoties manam vīram, tiku laukā no tā un esmu atdzimusi jaunai dzīvei. Pēkšņi man sāka rasties dažādas radošas idejas, parādījās neizsīkstoša enerģija. Sāku biežāk braukāt ar riteni, iet uz trenažieru zāli, un pašai par to ir prieks. Zinu, ka Sanita ir kaut kur blakus un acīmredzot viss labais, kas ar mani notiek, ir pateicoties manam sargeņģelim,» tic Judīte.
