Rīga +8°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Latvijas dejotāju mīlēts un cienīts bijušais Latvijas Nacionālā Baleta mākslinieks un repetitors, Rīgas Horeogrāfijas skolas pasniedzējs, kā arī vairāku tautas kolektīvu pedagogs Vladimirs Ponomarjovs aizvadīja vairāk nekā 50 lieliskus, piepildītus profesionālās darbības gadus. Pēdējā laikā viņš cīnījās ar smagu slimību, un Līgo svētkos viņa ceļš šajā pasaulē noslēdzās. Atvadīšanās no dejas meistara būs nākamnedēļ.
Vladimirs bija spilgta personība un izcils skolotājs, kurš izaudzinājis vairākas Latvijas dejotāju paaudzes. Pirms dažiem gadiem viņš ar vērienīgu koncertu nosvinēja savu 70. jubileju. Tās programma atspoguļoja Vladimira radošo darbību – no klasiskā baleta un modernās horeogrāfijas līdz tautas dejām. Koncertā piedalījās viņa mīļie audzēkņi, Latvijas Nacionālā baleta solisti – Jūlija Brauere, Raimonds Martinovs, Margarita Demjanoka, Zigmārs Kirilko un daudzi citi.
Vladimirs mīlēja deju, tā bija visa viņa dzīve.
Taču viņš allaž atgādināja, ka balets ir viena no grūtākajām profesijām, bet baleta mākslinieks – tā esot diognoze.
Par savu ceļu dejā viņš sacīja, ka tas bijis gana ērkšķains. Pirmkārt, viņa ģimenē neviens nebija dejotājs, pat ne tuvu smalkajām mākslām! Vladimira mamma bija skolotāja, tēvs – kadru oficieris.
Tēvs Vladimira izvēli neatbalstīja, jo uzskatīja, ka dejotājs ir nevīrišķīga profesija,
arī mamma nebijusi sajūsmā par dēla sapņiem. Tomēr pusaudžu vecumā viņš pats pieņēma lēmumu mainīt skolu un mācīties Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā. Lai gan Vladimirs guva panākumus dejas pasaulē, viņa tēvs tā arī nekad nespēja samierināties ar dēla ceļu. Nekad negāja uz viņa koncertiem un neinteresējās par viņa panākumiem šajā jomā. Tomēr Vladimirs bija paklausījis savai sirdij, un šī profesija viņam vienmēr sniegusi gandarījumu.
Atceroties Vladimira Ponomarjova dzīves ceļu, ironisko, bet labsirdīgo dabu, piedāvājam izlasīt Santas Ančas interviju ar dejas meistaru.
