Viena no valdzinošākajām būtnēm uz Latvijas teātra skatuves. Viņai izdodas dramatiski saasinātas lomas un piestāv komēdijas. Apveltīta ar visu, kas valdzina vīrieti… Vecāku lolota un sargāta, dzīves rūdīta. Ļoti stipra sieviete.
Un karjera spoža – pie 90 lomām teātrī, ap 60 lomu kino.
Jā, aktrise saņēmusi tik daudz jūtu apliecinājumu, bet vai pati ir mīlējusi? «Es nezinu, kas ir mīlestība. Nezinu. Biju aizrautīgs skuķis, ļoti ātri samīlējos čalī. Patika viens, tas aizgāja armijā, tad – atkal cits. Tā visai platoniski. Bet sirdi tam zēnam armijā laikam salauzu, tā ir mana vaina.
Ko lai dara, ka īstu mīlestību nezinu? Bet nemaz nekāda lielā laime tā neesot – liels pārdzīvojums, gandrīz kā slimība, kas jāizslimo.
Ne velti aprēķina laulības esot tās noturīgākās. Varbūt. Kad sastapu Mārtiņu Vērdiņu… Šķita – beidzot mīlestība.»
Aktieris Mārtiņš Vērdiņš par Mirdzu ir vairākus gadus vecāks, viņš bija glīts tumšmatis, labsirdīgām acīm, viegli dūmakainām. Viņa jūtas esot Mirdzai uzkritušas kā sniegs uz galvas un – savalgojušas, pakļāvušas… Ap to laiku, kad vecais Dailes teātris pārcēlies uz jauno māju Brīvības ielā, viņiem jau dzimusi Madara…
«Man patika nobrieduši vīrieši. Turklāt viņš bija ļoti talantīgs – gan kā aktieris, gan gleznotājs, rakstnieks… To labo jau vajag atcerēties…» Vēsturē Vērdiņš iegājis ar daudzām kinolomām, ar izcilo Šekspīra Hamletu un spožo Raiņa Induli. Mirdza bijusi Vērdiņa dzīves lielā mīlestība, kad iepazinušies, viņš «gājis desmit centimetru virs zemes». Augsts savstarpējs erotisks strāvojums – to redz arī senos dokumentālajos kadros ar šo aktieru pāri – skaisti, gudri, asprātīgi. Mirdza: «Jā, es arī tā jutos… Mūsu pirmie gadi bija ļoti silti. Bet tad sākās tas, kas sākās.»
Visu rakstu lasi šeit: