Ministrei galvā čūsku kronis
Pie Latvijas Mākslas akadēmijas tika izvietots tās pasniedzēja mākslinieka Kristiana Brektes plakāts, kurā izmantota tautasdziesmas četrrinde, bet centrālā figūra ir pārsteidzoši līdzīga izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai, un tai uz galvas aug baisas čūskas.
Zīmējums ļoti atgādina sengrieķu gorgonas Medūzas tēlu. Skaistuma un šausmu iemiesojums ar čūsku kroni galvā – tā dēvēja šo sengrieķu mitoloģijas tēlu, kas spēja ar skatienu ikvienu pārvērst akmenī un bija viena no trim gorgonu māsām, kura vienīgā izrādījusies mirstīga.
Citi lasa
Mākslinieks sarunā ar PDz uzsver, ka Medūza viņa darbā simbolizē skaistuma spēju savaldzināt ar savu ārieni un jaukajiem vārdiem, un vienlaikus spēt burtiski paralizēt un pārvērst cilvēkus akmenī.
«Ar šo darbu centos sniegt savu komentāru pret ieplānoto augstskolu reformu. Vārdos jau tās ideja ir jauka un pievilcīga, bet izpildījums ir briesmīgs un velnišķīgs. Manuprāt, tas nevis piepildīs sen lolotās augstskolu ilgas par izaugsmi ar atbilstošu finansējumu, bet gan otrādi – padarīs augstskolas par nedzīvu instrumentu politizētas padomes varas rokās un graus augstākās izglītības iestāžu autonomiju,» uzskata Brekte.
Gleznojis ministres neprātīgu rīcību?
Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš savā personālizstādē Laiks. Telpa. Apziņa nesen izlika īpašu gleznu ar nosaukumu IZM – tieši šāda abreviatūra ir Ilgas Šuplinskas vadītajai Izglītības un zinātnes ministrijai. Mākslinieks gan noliedz, ka šis ir veltījums Šuplinskai par plānoto augstskolu reformu.
«Katrs var iztulkot, kā grib. Es nekad nenorādu un nerunāju tieši, jo, manuprāt, tiešs vēstījums ir neinteresants. Esmu mākslinieks, un mans instruments ir krāsas, līdz ar to krāsu daudzslāņainība ir tas, kas mākslai piedod šarmu,» viņš atzīst PDz.
Zariņš atklāj, ka glezna tapusi pēc kādas ilgstošas valdības sēdes. Ideja tai nākusi, samiksējot pasaulslavenās gleznas – Edvarda Munka Kliedzienu kopā ar Fransisko Gojas Saturns aprij savus bērnus.
«Glezna runā par pasaules vērtībām un norāda uz neprātīgas rīcības sekām,» skaidro Zariņš. Par reformu viņš ir atklāts – tā ir nepārdomāta un bez finansiāla pamatojuma.
Ministrija spēj tikai taisnoties
Ministrijas vērtējumu šādai mākslinieku protesta formai PDz uzzināt neizdevās, jo uz konkrētiem jautājumiem Ilgas Šuplinskas padomniece komunikācijas jautājumos Ieva Līne atbildes nesniedza.
Par gaidāmo reformu gan viņa tikai spēja taisnoties, atzīstot, ka kultūras un mākslas augstskolas šajā gadījumā saņēmušas vislielāko pretimnākšanu.
«Mākslas akadēmijai, Kultūras akadēmijai un Mūzikas akadēmijai tika piedāvāta īpaša tipoloģija, kas ļauj šīm augstskolām nodrošināt īpašu statusu. Tā kā šīs trīs augstskolas atrodas Kultūras ministrijas pārraudzībā, arī visas citas potenciālās izmaiņas, kas skar šīs augstskolas, tika vēl papildus saskaņotas ar Kultūras ministriju,» pauda Līne.