Uzņēmēja Oļega Fiļa draudzene Kristīne neslēpj – mākslinieciskas izpausmes nav viņas stiprā puse. «Gleznošana un zīmēšana man līdz šim nepadevās. Pat savs rokraksts man nekad nav paticis! Taču nu, draudzenes uzaicināta, jau četrus mēnešus gleznoju. Tieši tāpat kā citi brīvajā laikā jāj ar zirgu, lasa vai ada,» stāsta viņa.
Kristīne saka – gleznošana ir lielisks veids, kā trīs stundas nedēļā pabūt vienatnē ar sevi un savām domām, iespēja atslēgties no mācībām, daudziem projektiem viņas dzīves draugam piederošajā Nurmuižas pilī, kā arī ikdienas rutīnas – dēlu vešanas uz skolu un pulciņiem.
Citi lasa
«Sākumā es vienkārši turēju rokās otu un zīmēju, bet tagad jaucu krāsas, jūtu kompozīciju,» lepojas Kristīne un piebilst, ka viņai ļoti paveicies ar pasniedzēju, kas ieveda mākslas pasaulē. «Nodarbībās viņa vienmēr apvaicājas, kāds ir garastāvoklis, ko vēlos gleznot. Ņemot vērā to visu, pasniedzēja piedāvā gleznu reprodukcijas, kuras pārzīmēju. Nākamajā nodarbībā gleznošu lavandas laukus, drīzumā apgūšu arī portretu zīmēšanu,» atklāj viņa.
Kristīne stāsta – beidzamajā laikā viņas dzīvē ienākušas daudzas jaunas nodarbes.
Papildus gleznošanai radusies arī interese par fotografēšanu un klavierspēli, turklāt Kristīne uzsākusi arī neklātienes studijas Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas nodaļā. «Nē, nē, par žurnālisti negrasos kļūt! Mani interesē uzņēmumu korporatīvā komunikācija, jo iepriekš studēju finanses Banku augstskolā,» paskaidro Kristīne.
Fiļa draudzene priecājas – māja pakāpeniski piepildās ar pašas radītiem mākslas darbiem, bet, ko ar tiem iesākt, viņa vēl nav izlēmusi. Mīļotais vīrietis ir sajūsmā, ka Kristīne atradusi sev radošu vaļasprieku, taču neslēpj – priecātos, ja šis hobijs nebūtu tik laikietilpīgs. «Es negleznoju mājās, un Oļegs ir greizsirdīgs, ka tagad mazāk laika veltu viņam. Varbūt ar laiku mājās kādu stūrīti tomēr atvēlēšu gleznošanai,» sola Kristīne.