Piespiež dzīvot veselīgi
«Man patīk dakteres Zvaunes komentārs, ka migrēna ir slimība, kas tevi piespiež dzīvot veselīgi! Tas ir darbs ar sevi, lai migrēnas lēkmes būtu retāk, zinot, kas ir tavi trigeri. Ļoti būtisks ir pilnvērtīgs miegs. Jāatzīst gan, ka es guļu par maz – vidēji piecas stundas diennaktī. Tā ir viena no manām problēmām, un ar to es turpinu strādāt.
Zinu, ka nedrīkstu lietot alkoholu. Absolūti nemaz!
Jo vienmēr pastāv risks, ka pat pēc pusglāzes šampanieša var sākties migrēna. Reizēm tas ir ļoti skumji, jo labs šampanietis katrai sievietei šķiet īpašs – it sevišķi svētkos. Ja tomēr ļautos šādam kārdinājumam, var gadīties, ka sev sabojāju visas Jaungada svinības. Es vienkārši nevaru to atļauties!
Citi lasa
Nedrīkstu arī pārēsties, it īpaši vakaros. Tagad to zinu, atliek to tikai ievērot.
Un, protams, ļoti svarīgi ir izvairīties no stresa, fiziskas un emocionālas pārslodzes.
Pie tā visa ir ļoti jāpiedomā. Un obligātas ir regulāras kustības.
Jau gandrīz trīsdesmit gadus es regulāri skrienu. Skriešana ir kas tāds, bez kā man grūti iedomāties savu dzīvi. Tas man ir meditatīvs process, brīžiem nemaz nesaprotu, kā es vispār esmu jau tik tālu nokļuvusi – prāts atslēdzas. Vai arī, ja man ir kaut kas svarīgs jāizdomā, kāda situācija jāatrisina, skriešana ļoti palīdz domāt. Starp citu, visas manas labākās idejas ir ienākušas prātā, tieši skrienot.
Esmu noskrējusi arī vairākus pusmaratonus. Varbūt vajadzētu noskriet arī maratonu, bet man kāju žēl!
Protams – vieglāk ir neko nedarīt, lai gan manī ir tāds mūžīgs nemiers, kas urda. Daba, atrašanās dabā vienmēr ir mani glābusi un dziedējusi – arī visgrūtākajos brīžos. Tāpēc man patīk skriet pa mežu, gar jūru – ja vien iespējams, vietās, kur nevar sastapt cilvēkus. Esmu piedzīvojusi arī to, ka piespiedu kārtā esi spiesta palikt bez fiziskām aktivitātēm.»