Svarīgi reaģēt uzreiz
«Pats svarīgākais ir iemācīties migrēnas lēkmi laikus atpazīt un mirklī, kad vēl nekas nesāp, bet ir aizdomas. Bet, ja šo mirkli nokavē, tad ir ļoti grūti migrēnu apturēt. Reizēm man migrēna sākas naktī, kad ir bijis ļoti ciešs miegs, un no rīta jau pamostos ar sāpēm. Migrēna jau ir ieskrējusies, un tad visa diena ir norakstīta, pilnīgi neko nespēju izdarīt.
Nevaru braukt ar automašīnu, jo nav reakcijas, nespēju koncentrēt uzmanību, noformulēt teikumu, pat dažus vārdus ne.
Nevaru nosēdēt, nogulēt, visu laiku staigāju, klīstu pa māju. Ir bijis, ka divas diennaktis pēc kārtas tiešām mokos – sēžu tualetē, uzlikusi galvu uz poda malas, spēka vairs nav. Mēģinu iedzert ūdeni, jo zinu, ka vajag, bet visu iedzerto izvemju ārā – arī dārgo pretmigrēnas tableti, ja tā iedzerta pēdējā brīdī.
Par migrēnas tuvošanos manā gadījumā liecina tāda dīvaina neapmierinātība, kad nekas vēl nesāp, acis nemiglojas, bet pēkšņi es kļūstu īgna (kas man nav raksturīgi!), ir nepatika pret visu. Tā ir pirmā pazīme. Un tad pamazām vienā galvas pusē sajūtu spiedienu, citreiz spriedze kāpj augšā pa pakausi – tas nozīmē, ka tūlīt sāksies!
Ja laikus pagūsti iedzert pretmigrēnas zāles, tad lēkme nemaz nesākas.
Tagad jau zinu, ka mani trigeri jeb migrēnas lēkmju provocējošie faktori (katram tie mēdz būt citādi) ir fiziska un emocionāla pārslodze, steiga un spriedze.»