Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atveidotā dakterīte slavu negrib
Septiņus mēnešus pie Nacionālā Mākslas muzeja stāvēs mediķes skulptūra. Novietota tā, lai ikviens, pastiepjoties uz augšu, varētu pieskarties ārstes rokai. Tāda ir tēlnieka iecere – lai pieaugušie uz mirkli var justies kā mazi bērni, kas skatās uz vecākiem – aprūpētājiem un dzīvības sargātājiem. Taču ir kāda sieviete Latvijā, kas uz šo skulptūru raugās pavisam citām acīm. Viņa tajā redz sevi! «Jā, šim tēlam ir prototips,» PDz apliecina mākslinieks.
«Taču daktere lūdza neteikt, kas viņa ir. Uzskata, ka tāda slava un uzmanība viņai varētu traucēt strādāt. Izvēlējās palikt anonīma, jo autogrāfus negribot dalīt,» skaidro Aigars Bikše.
«Viņa ir manas ģimenes draudzene. Esam pazīstami jau no bērnības. Manu draugu un bijušo skolasbiedru vidū vispār ir daudz ārstu, un es dakterus mīlu un cienu. Esmu no tiem, kas, ja kaut kas iesāpas, uzreiz eju pie ārstiem un stāstu viņiem visas savas bēdas,» pasmaida mākslinieks. Atveidot skulptūrā mediķi sievieti Bikše vēlējās tādēļ, ka pasaulē sievietēm veltītu monumentu esot nepelnīti maz.
«Tādējādi šī skulptūra pauž cieņu gan profesijai, gan sievietei,» uzskata viņš. Savukārt radīt veltījumu mediķiem Bikši mudināja ārkārtējās situācijas laiks, kad ārsti visā pasaulē pašaizliedzīgi strādāja, lai cīnītos ar koronavīrusu.
Trīs mēnešu darbs
Lai darbs raiti ietu uz priekšu un netraucētu mediķu ikdienu, Bikšem brīvajos brīžos pozējušas pat vairākas dakterītes. «Braucu uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu, un viņas ik pa laikam iznāca ārā, lai pozētu. Jo iekšā es netiku – bija karantīnas laiks. Taču galvenā tēla līnija bija šī viena konkrētā dakterīte. Svarīgi ir tas, kā cilvēks prot nostāties.
Skulptūrā atainots mirklis, kad daktere iznāk no procedūru telpas un izstaipās, lai sagatavotos nākamajam darba cēlienam.
Šo pozu, kas pauž, cik svarīga ir ārsta spēja saspringtā situācijā sakoncentrēties uz savu iekšējo mieru, – izdomāju es. Un dakterei tā sanāca lieliski – bija gan spriedze ķermenī, gan dinamika,» priecājas tēlnieks.
«Darbs tapa rekordīsā laikā – trijos mēnešos. Kas tāds kļuvis iespējams, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām. Sākumā radīju plastisko modeli – metru augstu figūru –, tad tā tika ieskenēta un ar robota roku izfrēzēta putuplastā. Beidzamā apstrāde jau ir roku darbs – skulptūru nopulē un pārklāj ar plastmasu. Manā jaunībā kaut kas tāds šķistu neiedomājami. Sākumā būtu jāizveido negatīva forma, tad jāatlej pozitīva forma… Tas prasītu vismaz pusgadu.»
Iespaidīga politiskā reklāma?
Kamēr vieni priecājas par milzu skulptūru, citi pauž sašutumu – Bikše šo darbu esot paveicis pavisam citu mērķu vadīts. Tā viņš vēloties pievērst uzmanību savai kandidatūrai Rīgas Domes vēlēšanās. Ļaudis lēš – tagad neviens nespēs Bikši pārsist pušu, jo izgatavot tik lielu reklāmu diez vai kādam vēl ir pa spēkam.
«Atbalstītājiem, kas palīdzēja skulptūrai tapt, apsolīju, ka šim mākslas darbam nebūs nekāda sakara ar manu politisko darbību. Ka es to nekādi neizmantošu, lai reklamētu sevi. Un es šo darbu būtu veidojis arī tad, ja nedomātu startēt vēlēšanās,» PDz pauda mākslinieks.
Tiesa, viņa pārstāvētā partija Attīstībai Par labprāt sociālajos tīklos dižojas ar biedra paveikto. Starts pagājušajās Saeimas vēlēšanās māksliniekam nebija veiksmīgs. Vai Bikšem milzu dakterīte palīdzēs iekļūt domes sastāvā, rādīs laiks.
Arī skulptūras liktenis tiks izlemts pēc vēlēšanām. Bikše atklāj, ka šobrīd tiek apspriesta iespēja atliet skulptūru bronzā un uzstādīt kādā no pilsētas laukumiem. Arī par šo – no putuplasta veidoto mākslas darbu – esot ir liela interese ne tikai Latvijā. Iespējams, pēc septiņiem mēnešiem sešus metrus augstā latviešu mediķe dosies ceļojumā, lai tiktu izrādīta citās valstīs.
