«Tiešām nenojautu, ka mazdēls man svētkos gatavo ko tādu,» žurnālam «Privātā Dzīve» atzīstas grāmatizdevēja Vija Kilbloka. Gada nogale grāmatu izdevējai, kā ierasts, bijusi saspringta. «Bija ļoti daudz darba. Tuviniekus tikpat kā neredzēju. Vakaros Gustavs man tikai atrakstīja ziņu, ka šodien mājās būs vēlu.
Viendien desmitos vakarā, nākamo – jau pusvienpadsmitos. Teica, ka strādā studijā, jo šobrīd apmeklē kursus Latvijas Mākslas akadēmijā. Taču patiesībā mazdēls savu brīvo laiku veltīja tam, lai uzgleznotu man šo skaisto darbu,» aizkustināta ir viņa.
«Gleznā Gustavs attēlojis mani. Tādu viņš mani redz un jūt.
Un tas ir apbrīnojami, cik precīzi viņš mani izjutis.
Es tiešām tajā saredzu sevi, lai arī glezna ir abstrakta,» teic Vija. Drīzumā gleznu ierāmē, un tad Vija lems, kur tā tiks novietota. «Varbūt piekārt darbā? Tā tik spilgti mani ilustrē, ka lieliski papildinātu manu darba telpu,» spriež viņa. Gustavs Kilbloks patlaban mācās 12. klasē un vēl nav izlēmis, ar kādu jomu saistīt nākotni.