– Sievietes nevar labāk nocopēt, ja ir smuks auto?
– Man ir galīgi vienalga, vai viņas var vai nevar nocopēt! Ne jau ar autiņu viņas copē!
– Citiem jau tieši liekas, ka ar auto var.
– Viņi vēl ir ceļā, neko nesaprot! (Smejas.) Ja patīk sieviete, vienkārši skaties un priecājies, un viss ir kārtībā.
– Kāpēc Latvijā tik daudz nemīlētu un nesamīļotu sieviešu?
– Kā lai es to zinu? Nezinu! Man ļoti patīk sievietes! Laikam par viņām domāju citādi un redzu citādi. Bez sieviešu pasaules mēs būtu pilnīgā trubā.
Mana mamma bija ļoti jauka sieviete, un varbūt, pateicoties viņai, es iemīlēju sievietes.
To man neviens nebija mācījis, bet sieviete man bija daudz augstāka būtne par vīrieti. Tā viņu sajutu, tā skatījos un domāju: Dievs, dod man, ka es varēšu viņai kādreiz pieskarties.
– Ir neglītas sievietes?
– Domāju, ka nav. Ir tādas, kas sevi nolaidušas, tas gan. Ja sieviete spēj manifestēt to, ka ir sieviete, tad miesa – tas ir pakārtots jautājums. Gars visu izsaka.
– Vēl par naudu: jūs varētu ļaut, lai sieviete, piemēram, samaksā rēķinu kafejnīcā?
– Man tas liekas pretīgi!
– Bet tagad tā ir moderni – dalīt rēķinu uz pusēm.
– Nu kas tas par idiotismu? (Manāmi uzvilcies.) Tas ir pilnīgs idiotisms! Tālāk vairs nav, kur iet! Tā ir tā demokrātija, ja? Ja vīrietim ir nauda, viņš maksā! Nu, ja nav, tad saka: «Samaksā tu šoreiz, man nav naudas, esmu aktieris, rīt būs, tad iesim vēlreiz uz krogu!» Bet, ja man nauda ir: «Liecies tu mierā! Meitiņ, pasēdi, es esmu vecis, es maksāju!»
Visu interviju lasiet žurnāla «Ieva» jaunajā numurā.