Mārtiņš zināja, ka uzņemtais temps ir pārāk straujš
Stāvot pie Mārtiņa zārka, viņa tuvs draugs dzejnieces Māras Zālītes dēls Jānis Ķuzulis sacīja: «Ir pilnīgi skaidrs, ka tā tam nevajadzēja notikt – tas ir nepareizi, netaisnīgi, nelaikā un nevietā. Ir arī skaidrs, ka Mārtiņš pats negribēja, lai tā notiek. Viņš bija apņēmības pilns dzīvot un to arī darīja – pilnvērtīgi un bagātīgi. Viņš apzinājās un izbaudīja talantus, kādi viņam bija dāvāti. Viņš bija novērtēts un mīlēts darba dēļ un prata baudīt brīvo laiku. Bija daudz redzējis pasauli un kultūru. (..) Gada sākumā pāragri mira arī kāds mūsu kopējs draugs. Tā iespaidā mēs daudz un atklāti runājām par vērtībām, par nosacītību, par nāvi, veselību un dzīvības trauslumu, protams, arī kontekstā ar sevi. Runājām par to, cik ļoti šādi brīži ļauj saprast, kas dzīvē ir patiesi svarīgs un – galvenais – cik svarīgi ir dzīvot.» Jānis uzsvēra, ka Mārtiņš bija arī ļoti labs draugs. «Viņa blice ir draugi, kas ar viņu kopā ir jau kopš bērnu dienām un pamazām jau kļuvuši par ģimeni. Viņš bija viens no retajiem, kas prata kopt draudzību. Daudz un plānveidīgi tikās ar draugiem, runāja ar viņiem, paspēja atbildēt soctīklos un īsziņās. Protams, arī tas viss dedzināja… Tomēr tā augstā, pārspīlētā dzīves intensitāte nebija uzspiesta nasta vai ārējs spiediens, jo tādam viņš nebūtu pakļāvies. Viņš dzīvoja tieši tā, kā gribēja. Un pats zināja, ka uzņemtais temps ir bīstami straujš, ka resursi var izsīkt.
Ja gribam rast kādu mierinājumu, tad tas ir viņa paša dzīvē – lai arī īsa, tā tomēr bija lieliska un piesātināta dzīve, kuras laikā pagūts tik daudz.
Viņš ir daudz mīlējis un ticis mīlēts, un baudījis visas Latvijas atzinību. Ar Mārtiņa sievu Ilzi, gatavojoties bērēm, daudzkārt ieminējāmies: Mārtiņš tā būtu gribējis, viņam tas būtu paticis… Man šķiet, es zinu, ko viņš būtu gribējis pateikt mums, palicējiem. Viņš teiktu – dariet visu, kas jūsu spēkos, lai dzīvotu! Viņš teiktu saviem draugiem, īpaši vīriešiem četrdesmitgadniekiem – domājiet par sevi! Jūs esat vajadzīgi savām ģimenēm un bērniem, arī vecākiem,» uzsvēra Ķuzulis.
Vairāk par atvadīšanos no Mārtiņa Ķibilda lasiet šīs nedēļas žurnālā Privātā Dzīve.