Māra Zālīte uzsākusi kaķēnu meklējumus. Viņa žurnālam «Privātā Dzīve» atklāj – savus īstos murrātājus vēl nav atradusi, bet dažu dienu laikā saņēmusi simtiem piedāvājumu. «Kopā ņemot, šajās dienās esmu iepazīstināta ar kādiem 1000 kaķiem,» lēš dzejniece.
Kaķi, kas iepriekš dzīvojuši Māras mājās, bijuši lielas personības un ļoti pieķērušies saimniecei. «Attiecības ar kaķi ir gadiem ilgas, tāpēc uzskatu – izvēloties dzīvnieku, jābūt intuitīvai savstarpējai pievilcībai. Man tā vienmēr bijusi ļoti svarīga,» saka Zālīte.
«Es nemeklēju šķirnes kaķus. Man nevajag ne Ēģiptes, ne krievu zilo, ne skotu nokareno ausu kaķi.
Man nekad mūžā tādi nav bijuši. Gribu normālus latviešu kaķus, jo mūsu tradicionālie strīpainīši un rudie ir brīnišķīgi,» saka dzejniece. «Man ir bijis ļoti skaists ruds kaķis, vārdā Rūdis. Un ar melnajiem es ļoti labi satieku. Man patīk, ka, tumsā glaudot, tie dzirksteļo.» Kopš labākos medību laukos aizgājis rudais Rūdis, dzejnieces mājās dažus gadus jauns murrātājs nav bijis.
Kad Māra ievietoja sludinājumu, daži gan izteikuši nosodošus komentārus – sak, neesot labi atbalstīt bezšķirnes kaķu pavairošanu.
Viņas nodoms, to darot, bijis cits: «Es tā rīkojos, lai kaķu pārprodukcija nebūtu tik liela. Nevar jau darīt kā vecos laikos – sūtīt uz jūrskolu. Vēl svarīgi ir neiet galējībās – kad cilvēks aizmirst par tuviniekiem, jo sevi velta tikai mājas mīlulim. Tā ir problēma, ja dzīvnieks sāk privatizēt mīlestību, ko varētu dot cilvēkiem. Tomēr domāju, ka kaut kādā ziņā pasauli var glābt arī suņi un kaķi, jo tie maina attieksmi pret visu dzīvo,» saka dzejniece.
Vairāk lasiet žurnālā «Privātā Dzīve»!