• Māra Upmane-Holšteine: Slimnīcā dēls bieži jautāja, kad tiksim mājās?

    Dzīvesstāsti
    Ralfs Dravnieks
    Ralfs Dravnieks
    20. decembris, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Matīss Markovskis. Stils: Agija Vismane
    Tajā vakarā, kad uzzināju Ezras diagnozi, saviem grupas biedriem gribēju rakstīt: «Čau, aizmirstiet mani!» Es to neizdarīju, taču atcēlu visus mazos koncertus un sabojāju attiecības ar dažiem partneriem. Cilvēki ir neiejūtīgi. Tu viņiem saki, ka tev ir nopietni, privāti apsvērumi, bet viņi atbild: «Jūs man sačakarējāt ballīti,»  atminas Māra Upmane-Holšteine. Trīsgadīgā Ezras diagnoze bija asins vēzis.

    «Ezra saprata, ka ir slims. Viņš jautāja, kad tiks mājās. Tie bija ļoti sāpīgi jautājumi. Es vienmēr centos atbildēt godīgi, vienlaikus nestāstīt pārāk daudz. Bija kāda forša māsiņa, kura bērnam saprotamā valodā paskaidroja, ka dažas no viņa šūnām ir nevis ļaunas, bet apjukušas. Šīs šūnas vairs nezina, kāds ir viņu darbiņš. To dzirdot, arī man bija vieglāk, jo sapratu, ka bērnā nav nekāds objektīvs ļaunums. Ir vienkārši notikusi kļūda. 

    Reiz es Ezram pastāstīju par meitenīti, kuras vairs nav starp mums, un viņš noreaģēja ļoti mierīgi, sakot: «Tagad viņa dzīvo augšējā stāvā?» Iesākumā man šķita, ka viņa reakcija nav adekvāta, bet tad padomāju un sapratu, ka – augšējā stāvā patiesībā skan ļoti skaisti. Debesis mēs varētu definēt kā augšējo stāvu. 

    Starp citu, visu to laiku, ko pavadījām slimnīcā, ne reizi neiegūglēju neko par asins vēzi. Tika vienu reizi atļāvos noskaidrot vairāk, ierakstot meklētājā zāļu nosaukumu metotreksāts. 
    Pēc piektā ķīmijas kursa Ezram sākās ļoti smaga alerģiska reakcija, viņš nevarēja paelpot. Vajadzēja steidzīgi likt skābekļa masku. Tā bija baiļu pilna epizode. Bija atlicis vēl viens kurss, un es sāku domāt – vai tiešām tas ir nepieciešams? 

    Pēc katras manipulācijas bērni saņem pērli, ko iever drosmes virtenē. Ezram pērles neinteresē, bet viņš zināja, ka tās patīk man. Šobrīd mums mājās ir trīs ļoti garas drosmes pērļu virtenes. Tās karājas bērnistabā pie loga. Lai gan reizēm iedomājos – kad būšu gatava no tām atvadīties –, bet pagaidām nespēju, jo tās apliecina Ezras spēku un to, kam iziets cauri. Savukārt Bērnu slimnīcas Drosmes kastē ir mantiņas, kuras bērni saņem par izturētajām procedūrām. Šīs mantas var ziedot jebkurš, taču tam nav jābūt nekam lielam.» 

    Visu Māras Upmanes-Holšteinas un viņas ģimenes stipro stāstu var lasīt žurnālā Ievas Veselība un Santa+.

    • Stiprais stāsts MAREKS ODUMIŅŠ
    • Stiprais stāsts MĀRA UPMANE-HOLŠTEINE 
    • Tavs ārsts – neatliekamās medicīnas ārsts ALEKSEJS VIŠŅAKOVS 
    • Svarīgi tagad – pēc ēšanas pakrūtē spiež
    • Mūžīgā tēma – trauksme
    • Modernā medicīna – apavi un veselība 
    • Karstais jautājums – vakcīnas un omikrons 
    • Ziedo asinis un izglāb 3 dzīvības!
    • Jēgpilnas Ziemassvētku dāvanas 
    • Pārgājienu maršruti ziemai
    • Šampanieša glāze svētkos un zāles
    • Plīst krusteniskās saites 
    • Priekšlaicīgu dzemdību iemesli
    • Libāniešu ēdienu receptes
    • Sals un āda
    • Riekstu tops
    Ievas Veselība nr25-26

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē