Nacionālā teātra aktrise Rasma Garne ir dzimusi 1941. gada 26. martā. Viņa allaž bijusi pilsētas meitene ar to lepojusies – Rasma no sirds mīlējusi Rīgu. Nacionālajā teātrī Garne ir jau kopš 1963. gada, kur pavadījusi visu savu aktrises dzīvi, atklājot dažādu sieviešu likteņus. Viņas debijas loma – Lēna Gunāra Priedes lugā Miks un Dzilna nodrošināja vietu Nacionālā teātra ansamblī. Kopš tā laika Garne teātrī uzmirdzējusi lielās lomās. Piedalījusies tādās izrādēs kā Mērnieku laiki, Ilgu tramvajs, Pūt, vējiņi, Indrāni, Selmas raganas un citās. Populārajā seriālā «UgunsGrēks» atveidojusi miljonāra māti Lūciju.
«Lai gan esmu pavasara bērns, mans gadalaiks ir rudens. Man patīk pilnbrieda un pārdomu laiks, bet dvēseles līdzsvaru dod zeme, mežs un jūra.
Kad ziema ieilgst, ar nepacietību gaidu pavasari un vasaru, kad varēšu iegremdēt rokas zemē. Šķiet, ka tad pazūd visas vainas. Kādreiz varēju raudāt par katru sīkumu. Tādu emociju tagad manī vairs nav. Gribas reizēm izraudāties, bet nevaru. Nedomāju, ka tas ir apzināti. Varbūt dzīves pieredze visu salikusi savās vietās, notiekošo uztveru vairāk ar prātu. Dzīve diezgan stipri mani ir pļaukājusi, un negribu vairs sirdssāpes. Varbūt arī tāpēc man izveidojusies aizsargbarjera, lai neļautu sevi kādam sāpināt,» žurnālam Ievas Stāsti sacījusi Garne.
Rasma Garne bija apveltīta ar lielisku humora izjūtu, kuru varēja manīt arī uz skatuves. Viņa meistarīgi to iepina savās lomās, vienlaikus ierokoties arvien dziļāk un dziļāk atveidotās sievietes psiholoģijā. Pie šīm lomām pieder Indulgence Tā, kuru viņš gaidīja un Raminta Tātad dzīvoju, Pameita Sešas personas meklē autoru un Stella Ilgu tramvajs.
Aktrises dzīves pieredze, temperaments un meistarība vispilnīgāk iemiesojies traģisma cauraustajās lomās – Lienā Mērnieku laikos, Ponsijā Bernardas Albas mājā, misis Deilijā Mēness ūdeņos.