Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Inese bija talantīga, gaiša aktrise. Savulaik spēlēja gan teātrī, gan kino. Daudzu atmiņās paliks ar lomām filmās Maija un Paija, Cilvēka bērns, Emīls Dārziņš. No 1999. gada Ineses pārraudzībā bija Daugavpils teātra literārā daļa, bet 2001. gadā viņa kļuva par Daugavpils teātra direktori, un vadīja to astoņus gadus.
Inese Laizāne bija arī 10., 11. un 12. Saeimas deputāte no partijas Nacionālā apvienība.
Viņas dzīvi aptumšoja ļauna slimība – multiplā skleroze. Tā pamazām un nepielūdzami pārņēma Inesi savā varā , liekot sadzīvot ar sāpēm, vēlāk arī kustību traucējumiem. Pēdējos gadus Inese pārvietojās ratiņkrēslā.
Citi lasa
Pirms trim gadiem viņas ģimene no Pļavnieku trešā stāva dzīvokļa pārcēlās uz Krūzes ielu Āgenskalnā. Tas Inesei deva jaunu elpu. «Sākumā klusi sēdēju, bet tad sāku rosīties un, ceru, iemantoju citu dzīvokļu īpašnieku uzticēšanos. Lai māju pārņemtu valdījumā, renovētu, piedalītos projektos un padarītu to par konfekti, nodibinājām biedrību Krūzes muiža. Trijos gados jau tik daudz izdarīts! Te nebija centralizētas kanalizācijas, bet tagad – ir,» pavasarī intervijā žurnālam Ieva lepojās Inese. «Man ir tik daudz darāmā! Es rosos! Māja būs renovēta – jumts, fasāde, skaista sēta.
Pašlaik viena no mājām iziet nevaru, bet ļoti ceru, ka drīz piezvanīs no Rīgas vai Briseles, jo esmu pieteikusies mājokļa pielāgojumam.
Logā izveidosim aili, tad – pandusu uz terasi, kur varēšu izbraukt, iedzert kafiju un, cerams, arī pati tikt atpakaļ istabā,» sapņoja viņa. Diemžēl slimība bija nepielūdzama, tai bija citi plāni…
Vēl šajā pavasarī Inese ar brāļu palīdzību tika pie savas siltumnīcas ar augstajām dobēm –pati rosījās, priecājās par ražu. Arī uz palodzes Inese audzēja gurķus – tie bija viņas šopavsar taisaulē aizgājušās draudzenes, Daugavpils teātra aktrises Maijas Korklišas gurķi. Arī Maija ilgi slimoja un, kad brauca uz Rīgu ārstēties, vienmēr ciemojās pie Ineses. «Maija strauji izdzisa. Drīz pēc viņas aiziešanas iesēju gurķus – tieši tā, kā draudzene stāstīja. Maijas nav, bet gurķi aug,» stāstīja Inese. Tagad arī viņa pārcēlusies uz debesu dārziem….
«Man pašai it nemaz un nevienā brīdī nav bail no upes viņa krasta, jo
zinu, ka tur būs labi – tur būs tikai mīlestība.
Ar manu diagnozi var notikt brīnumu lietas, nezinu, kā slimība attīstīsies, bet vienīgais, ko gribētos – lai Latvijā pieņem likumu par eitanāziju. Un lai par to lemj tikai tie, kam pašiem vai kuru tuviniekiem ir ļoti, ļoti sāpējis,» sarunas noslēgumā žurnālam Ieva sacīja Inese.
