Sarunas laikā Anete dalās pārdomās, kā mammām sevi nepazaudēt: «Darīt ko sev – visu laiku ir jāatgādina, ka es to vispār varu darīt, jo vispār mammām ir šī stulbā vainas apziņa, ar ko mums jātiek galā. Tad mammām, kuras rūpējas par īpašo bērnu, tā ir bezgalīga! Es vēl nesen lūdzu iesūtīt jautājumus par tēmu, kas interesē. Atrakstīja vairākas mammas, kurām ir šī te pati smagā tēma. Tev bērnam vajag visu – visas tavas finanses, visu tavu laiku, resursu. Kā tu varēsi sev ieskaidrot, ka arī tev kaut kas pienākas?
Es runāju par prāta laukuma izveidošanu, kur tu drīksti atsevišķi, individuāli eksistēt. Man ļoti palīdzēja tas, ko man teica pediatrs – ka manam bērnam vajag paēdušu, pagulējušu, svaigā gaisā pabijušu mammu. Manikīrs bija viena no pirmajām lietām, ko sāku atļauties sev.
Taču te atkal gāju pretrunās – manam dēlam vajadzīga rehabilitācija, katra kapeika ir no svara, bet es eju uz manikīru! Taču tas man bija reāli vajadzīgs – no visa stresa biju atsākusi bērnības netikumu – nagu graušanu, un šie akmens nagi man to palīdzēja vairs nedarīt, turklāt izskatījās labi!» stāsta Anete Bendika.