Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Māksliniece Kristīne Luīze Avotiņa jau pagājušās vasaras nogalē pieņēmusi nopietnu lēmumu – šķirties no vīra hokeja skolas Rīga direktora Kārļa Venta. Viņi apprecējās 2015. gadā – lielajā dienā māksliniece bija tērpusies pasakainā Katjas Šehurinas dizainētā līgavas kleitā, un greznas kāzas tika svinētas Rāmavas muižā.
«Sākums bija cerīgs, kaut kam ticēju…» tagad saka māksliniece. Kad rudenī viņas statuss sociālajos tīklos mainījās no precējusies uz brīva, jautājumu kļuva arvien vairāk… Tagad viņa atklāj – šo savas dzīves lappusi ir pāršķīrusi, un jaunajā gadā iesoļos brīvas sievietes statusā.
Pagājušajā septembrī māksliniece kopā ar meitu un vecākiem devās uz iedvesmas pilsētu Venēciju, kur Avotiņu ģimene uzturas gandrīz katru gadu. Šajā ceļojumā Kārlis līdzi vairs nebrauca. «Biju tur divpadsmit dienas, dzīvojām īrētos apartamentos, smēlos idejas jaunām gleznām. Nāku no ģimenes, kur nav šādas šķiršanās pieredzes, un man vajadzēja lielu drosmi, lai pieņemtu šādu lēmumu – izšķirties. Nebija viegli to izdarīt,» atklāta ir viņa.
«Tas noteikti nebija vīrusa iespaidā. To, ka patiesībā esam ļoti atšķirīgi, sapratu laikā, kad piedzima meita. Lizelotes, kurai tagad ir piecarpus gadu, ienākšana pasaulē bija šo attiecību vērta. Šķiršanās veido manu dzīves pieredzi, rada transformāciju personībai. Tas nav vienkārši, bet cauri grūtiem posmiem rodas arī kas labs,» atzīst viņa, un pērnā gada nogalē māksliniece savā radošajā dzīvē paveikusi ko patiesi svarīgu.
«Aizvadītais gads man bija ļoti nozīmīgs, jo iznāca mans pirmais gleznu albums, kur apkopoti darbi, kas radīti desmit gadu garumā,» priecājas Kristīne Luīze.
«Strādājot pie tā, varēju noturēt līdzsvaru starp mākslu un to, kas notiek manā personīgajā dzīvē, jo šķiršanos, protams, neviens savā dzīvē nevēlas piedzīvot. Gleznošana man ir palīdzējusi arī grūtos brīžos, māksla vienmēr ir mans patvērums,» saka māksliniece.
Oficiāli laulība tiks šķirta janvārī, un Kristīne Luīze apņēmusies ar Kārli saglabāt cieņpilnas attiecības. «Esmu pateicīga par šo laiku, jo esmu nonākusi pie vairākām atziņām. Tagad dzīvoju ar skatu nākotnē, neatgriežos pagātnē. Dzīvei jāturpinās. Domāju par sevi, par to, ko es varu šajā dzīvē izdarīt,» saka Avotiņa.
«Aprīlī man būs izstāde Swedbank galvenajā ēkā Saules akmenī, un tur redzamajos darbos būs jaušama arī emocionāla atsauce uz šo jauno dzīves posmu. Protams, esmu arī paraudājusi, saprotot, ka tā, kā bija, vairs nebūs, bet savai sirdij ir jāklausa. Turklāt man ir tik aktīva dzīve – gleznošana, albuma un kalendāru izdošana –, ka laiks burtiski lido!»
