Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Uz savas jaunākās izstādes atklāšanas svētkiem māksliniece Gundega Dūduma ieradās kopā ar meitām Nadīnu un Luīzi Hannu. Vecākā atvase pārsteidza sanākušos ar drošu un pārliecinošu uzrunu, kurā paziņoja: «Jūs par mani vēl dzirdēsiet!»
Pēcāk Gundega Dūduma PDz sacīja: «Es šobrīd izbaudu, ka manā dzīvē ir māksla un mani lielākie mākslas darbi ir manas meitas. Nadīna ir tik brīnišķīga ar to, ka ne no kā nebaidās. Tāpēc nav ne mazāko šaubu, ka pasaule par viņu vēl dzirdēs. Man viņas vecumā nebija šādas jaudas un pašapziņas.»
Sešpadsmit gadu vecā meitene jau ir nopietns palīgs Gundegai. «Viņa ir līdzesoša radošajā procesā. Ja Nadīnai būtu nedaudz vairāk gadu, izvēlētos viņu par savu asistenti. Šķiet, viņa ir piepildīta ar kosmisko enerģiju, un, kad man uznāk radošs izsīkums vai esmu nogurusi, meita man pasaka tik gudras lietas, it kā es runātu ar Mākslas akadēmijas profesori. Piemēram, kā gleznā kombinēt siltu un vēsu toni, kur vairs neko nevajag piegleznot vai tieši otrādi – kaut ko vajag papildināt. Kad izdomāju gleznai nosaukumu, Nadīna uzreiz iebilst.
Man bija glezna ar parku un soliņu, un viņa sacīja: «Tas varētu būt Raimonda Paula iemīļotais soliņš,»,» atminējās māksliniece. Nadīna piebilda: «Mamma izdomā tādus nosaukumus, kādus viņa pati redz savus darbus. Es redzu citādi un uzskatu, ka gleznai vajag nosaukumu, kas padara to divreiz enerģiskāku. Ir jābūt perfektam komplektam.» Dūdumas vecākā meita neplāno dzīvi saistīt ar gleznošanu, bet sapņo par aktrises karjeru.
«Es tiešām gribu būt aktrise. Esmu izplānojusi un izdomājusi dzīvi desmit gadus uz priekšu,» piebilda Nadīna.
«Taču laikam smadzenēs eļļas krāsa un terpentīns sasūcas. Tāpat kā man, kad vecāki mani mazu aizveda uz Ralfa Jansona studiju, patika šī smarža, tagad arī Nadīnai tā patīk. Meita ikdienā dzīvo kopā ar tēti, bet bieži ir pie manis, uzsit uz pleca un uzmundrina,» atklāja viņas mamma.
Savukārt 11 gadu vecā Luīze Hanna gan varētu dienās izvēlēties turpināt mammas ceļu. Izstādes atklāšanas dienā, kad Gundega sēdējusi pie spoguļa un krāsojusies, meita paziņojusi: «Es tagad zīmēšu tavu portretu!»
Šī bija Gundegas pirmā izstāde pēc pandēmijā pavadītiem mēnešiem. «Tāpat kā visi, arī es piedzīvoju grūtu neziņas posmu. Tomēr šo laiku izmantoju darbam, jo ticu – viss dzīvē ir zigzagveida, ir sliktie brīži, tad atkal nāk labie,» sacīja viņa. Viņas izstādes Viva la Vida skatāma Grand Hotel Kempinski Riga restorānā Stage 22, kurā cilvēki beidzot atkal var satikties, baudīt mākslu un īpašo izstādei veltīto ēdienkarti, kas pieskaņota izstādes tematikai.
«Izstādes nosaukumā izmantoju leģendārās mākslinieces Frīdas Kalo pēdējā darba, kuru viņa gleznojusi savā smagākajā dzīves posmā, nosaukumu. Viņas gleznā redzami arbūzi, un arī es esmu uzgleznojusi arbūzus. Nosaukums spāniski nozīmē – Lai dzīvo dzīve, un otra nozīme ir – Gara, gara dzīve. Tas man tik ļoti asociējās ar kovida periodu, kad sēdējām mājās un nevarējām satikt draugus. Māksla bija un ir vienīgais, kas man ļauj savākties,» atzina Gundega.
