Rīga +15°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
1
-
0
-
Lai gan Māras Lāces ikdiena allaž ritējusi saviesīgā vidē – izstādes atklāšanas, ar mākslu saistīti pasākumi, viņa neslēpj, ka atdevusi savu dzīvi darbam, bet draudzēšanās palikusi novārtā. Draugu Mārai nav daudz.
«Tas atkal ir mans raksturs. Ar draudzēšanos ir tā, kā ir.
Ikdienā apkārt ir tik daudz cilvēku, reizēm no rīta kā sāku runāt, tā tikai vakarā beidzu. Pēc tam man ir vēlēšanās neredzēt nevienu un, Dieva dēļ, nerunāt,» sarunā ar žurnālu Ieva atklāta ir Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja vadītāja. «Man nav problēmu komunicēt ar cilvēkiem, bet liekas, ka man vairāk nevienu nevajag. Man pietiek ar tiem dažiem, ar kuriem šad tad komunicēju, – tie ir mans dēls un brīnišķīgā vedekla, kurai pateicoties man ir trīs mazbērni,» teic viņa.
«Saprotiet, mani arī neinteresē tāda sievišķīga pļāpāšana.
Vēl kas – visi mēs kļūstam vecāki. Vai mums vajag sēdēt un spriest par savām kaitēm? Negribas. Es jūtos pašpietiekama. Ir reizēm kāda vientulības deva – bet man tā ir vajadzīga. Nezinu, kā būs pēc tam,» atklāta ir muzeja direktore.
Māra neslēpj, ka tuvas attiecības ar mākslas pasaules ļaudīm neveidoja apzināti. «Ar māksliniekiem es draudzības saites neuzturu, jo saprotu, ka
nedrīkstu būt ar kādu labākās attiecībās kā ar citiem.
Tāpēc diezgan konsekventi norobežojos, un mums ir labas, bet ne tuvu draugu attiecības,» teic viņa.
Sarunu ar Māru Lāci lasi žurnālā Ieva un digitālajā žurnālā SANTA+!
