Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Šonedēļ pie lasītājiem nonāks grāmata «Mairis Briedis Vai ir dzīve ārpus lielā sporta?», kurā sportists ir patiesi atklāts. Grāmata tapusi dažu mēnešu laikā, un tās tapšanu viņš uzticējis rakstniekam Aleksandram Vasiļjevam.
Šai avantūrai Briedis piekritis, jo pērn klajā nākusi Sandija Semjonova un Matīsa Spailes dokumentālā seriāla «Briedis pret Briedi» sešas sērijas.
«Es uzticējos cilvēkiem, ielaidu savā mājā un dzīvē, bet beigās viņi uztaisīja par mani nevis filmu, bet kaut kādu sūdu.
Viņi intervēja cilvēkus, kurus es nepazīstu vai arī esmu redzējis pirms vairākiem gadiem. Tagad grāmatā ir tas, kas ar mani patiesībā ir noticis, ko esmu teicis un piedzīvojis,» tā Briedis.
«Šo grāmatu var salīdzināt ar cīņu. Es nevienas savas cīņas atkārtojumu no sākuma līdz beigām tā arī neesmu noskatījies. Varbūt tāpēc arī šo grāmatu no vāka līdz vākam vēl neesmu izlasījis,» atklāts ir Briedis.
Fragmenti no grāmatas par Mairi Briedi:
Par benzīna ostīšanu
«Tolaik, brašajos 90. gados, viss sākās ar krutkas lietošanu mūsu vecāku prombūtnes laikā ar maniem draugiem kopmītnē, kurā mēs dzīvojām. Un tad es kļuvu par toksikomānu. Šī mana jaunā aizraušanās burtiski nozaga gadu manas dzīves. Sākās ar to, ka mūsu kompānijā bija puisis no Baltkrievijas, kura vārdu gan neminēšu. Reiz viņš paziņoja, ka, ostot benzīnu, mēs katru reizi redzēsim mūsu iemīļotos «Bruņurupučus nindzjas». Un tie, tāpat kā īstie, skries mums pakaļ. (..) Nebija nekāds pārsteigums, ka pēc tam visa mūsu kompānija kļuva par toksikomāniem. Tomēr pēc kāda laika mani draugi un paziņas pret šo dīvaino nodarbošanos kļuva manāmi vienaldzīgi, bet es aizrāvos pa īstam.»
Par savu sapņu māju
«Kad pēc «World Boxing Super Series un World Boxing Super Series 2» turnīru pabeigšanas man visbeidzot izdevās nopelnīt savu pirmo nopietno naudu, mēs uzdrīkstējāmies pasapņot par savu māju. (..) Un tad kādu dienu mans treneris Dmitrijs Šiholajs atsūtīja saiti uz sludinājumu par mājas pārdošanu, sakot: «Parādi to Jūlijai, viņai noteikti vajadzētu patikt.» (..) Es to parādīju sievai, un šī māja viņai patiešām patika. Jāsaka, ka tā bija ļoti skaista, ar skaistu dārzu un gleznainu dīķi. Viss tā, kā Jūlijai patīk.
Tā kā viņa (Jūlija) pati bija apslimusi, apskatīties māju aizbraucu viens pats un ar videozvana palīdzību to rādīju sievai. Pēc tam viņa stāstīja, ka viņai viss kļuvis skaidrs jau no pirmajām sekundēm, tiklīdz iegāju šīs mājas teritorijā. Viņa to redzēja gandrīz precīzi tādu, kāda tā bija viņas vēlmju kolāžā. Tā bija sapņu māja. Un mēs nolēmām to nekavējoties iegādāties.»
Vairāk lasi žurnālā «Privātā Dzīve»!
