Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Sarunas laikā Maija dalījās ar kādu sāpīgu pārdzīvojumu – tēva zaudēšanu.
«Tas bija pēkšņi. Es pieņemu, ja tu zini, ka cilvēkam ir slimība, viņš kļūst vājāks, tu tā kā spēj tam sagatavoties… Bet, ja tas ir vienkārši telefona zvans, un tu saproti, ka tev nav tēta vairāk… Tas bija baigais trieciens, es vēl tagad izplūstu asarās,» sāpīgajā pieredzē dalās Maija.
Viņa stāsta, ka bija ļoti grūti, jo viņai likās, ka viņai ar tēti vēl ir garāks ceļš šajā dzīvē ejams.
Grūti bijis arī tāpēc, ka bijis posms viņas dzīvē, kad ar tēti viņa kontaktējās mazāk, jo tolaik viņa bija vairāk mammas paspārnē, un mammai bija citas attiecības. Taču vēlāk, kad attiecības ar tēti atjaunojušās, abi bijuši ļoti tuvi.
«Tas liek padomāt par to, cik svarīgas dzīvē ir attiecības ar katru no ģimenes locekļiem. Un, cik svarīgi tomēr ir aizbraukt vai piezvanīt. Jo tu nekad nezini, kad būs tā pēdējā reize,» pārdomās dalās Maija Sējāne.
