Rīga +7°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lai gan Magone un Ventis vēlējās atjaunot attiecības, ceļojuma laikā abi drīzāk vien atklāja savos skapjos esošos skeletus, un abu starpā dzirkstele tā arī vairs neuzšķīlās. Tomēr Magone ir pārliecināta, ka ceļojums vienalga nācis par labu – viņa tālajā zemē ir atradusi sevi.
Pie Magones ciemos ieradušās viņas pieredzes bagātās draudzenes Māra un Daina, ar kurām Magone runā vīriešiem, ceļojumiem, pieredzēm, pārdzīvojumiem un visu sievišķo.
Visa cita starpā Magone atklāj, cik ļoti ceļojums uz Ēģipti atšķīries no ierastās ikdienas: «Te auksts, viss kas mājās, nu prosti dzīvojam. Aizbrauc, izkāp – smilts, kalni, puķes, saule, kamieļi! Es atvēros citai dzīvei – emocijas, enerģija, ģērbšanās, runas māksla – viss uzreiz ir.»
Magone secina: «Ēģipte man bija svarīga. Ēģiptē es atradu sevi.»
Magone nesaprot, kāpēc pie mums tik ļoti vērtē – tas netīrs, šis netīrs, lai apskatās, kā cilvēki tur dzīvo: «Cilvēciņi, mazie bērniņi, plikām kājām, melni, apskrenduši, pliki kalnos, skatās, asaras acīs…».
Tur arī notikusi Magones dzīves vērtību pārvērtēšana, tā bijusi laba skola. Tur arī Magone sapratusi, ka turpmāk ar Venti tomēr nebūs pa ceļam.
