Tuvākais veikals Magones mājām ir apmēram divu kilometru attālumā, bet tajā nopērkami tikai ne īpaši vēlamie ogļhidrāti, saldumi un kūkas, bet nav atrodamas spinātu lapas vai svaiga zivs, tā nu Magone ēd to, kas ir, un rezultāts nav tas labākais.
Šoreiz Magone iepērkas uzreiz divām nedēļām, bet Artis vēro un komentē – cik vērtīgs un vajadzīgs ir tas, ko Magone izvēlas. Viņas uzdevums – iepirkt veselīgu pārtiku.
Veikalā Magone neslēpj sašutumu par pārtikas cenām: «Skatoties uz visu šito un uz budžetiem, es pilnīgi nesaprotu, ar ko dzīvo vecie cilvēki, kam ir 300 naudas. Es nesaprotu.»
Viņa grūti nopūšas: «Oi, tā inflācija tiešām iedzīs bedrē lielu daļu nācijas, nerunājot par vecajiem, bet manā ģimenē arī jūtu, ka alga tāda pati gandrīz, bet viss aug un aug, un aug.»