Rīga +17°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dzejniece atceras, ka vardarbība viņas ģimenē ienāca līdz ar patēvu, kad Magonei bija divi gadi. Magone ar asarām acīs atklāj, kā bērnībā, aiz bailēm no vecāku strīdiem un kautiņiem, reiz pat piečurāja zeķubikses.
«Atnāca svešs cilvēks, iepriekš bija mamma, māsa un vecmamma. Nākamais moments, kuru es atceros – viņu istabā mamma nelabi kliedz, tur kāds matam lamājas. Kaut kas tur notiek, spiedzieni un palīgā kliedzieni, bet es stāvu koridorī aiz durvīm un no bailēm čurāju biksēs,» stāsta Magone un piebilst, ka jutusies ļoti bezpalīdzīga, jo nezināja, ko darīt un kur vērsties pēc palīdzības.
Viņa neslēpj, ka māte un patēvs mēdza kopā iedzert, bet par to nelikās ne zinis nedz policija, nedz bāriņtiesa. Bērnībā piedzīvotais ir atstājis dziļas rētas viņas turpmākajā dzīvē. Magone stāsta, ka viņas bijušais vīrs reiz pateica, ka viņai ir «pielīmēta svešas zīmes marka», kas nāk no viņas mātes negatīvā mantojuma.
«Esmu pārņēmusi negatīva pilnu zīmogu no mātes ar visām viņas problēmām un krīzēm, un kā pa ķēdi uz priekšu nesu to pa savu dzimtu. Un ja Magone ir tāda, tad arī Magnolija būs tāda pati, jo redz, tas zīmogs ir jāuzspiež,» spriež Magone un piebilst, ka viņa ir apņēmusies lauzt šo negatīvo dzimtas modeli, lai viņas bērniem nebūtu jāpiedzīvo tas, ko piedzīvoja viņa bērnībā.
