Runājot par savu ģimeni, komponista Raimonda Paula mazmeita Monika intervijā žurnālam «Ieva» teic – vēl aizvien nespēj samierināties ar vecmāmiņas Lanas aiziešanu.
«Esmu pieradusi vienmēr teikt: opa un Lana…
Mēs vienmēr esam bijuši seši, bet pēkšņi – vairs tikai pieci… Man nešķiet, ka var pierast pie tā, ka Lanas vairs nav. Tas ir jāiemācās kā no jauna dzīvot. Es vienmēr domāju – ko Lana par to teiktu? Ko viņa ieteiktu?» atklāta ir Monika.
Pagājušās vasaras izskaņa viņai izvērtās ļoti smaga. Monika gandrīz vienlaikus zaudēja divus svarīgus cilvēkus savā dzīvē. «Tajā pašā nedēļā nomira arī mana labākā draudzene Londonā, viņai bija tikpat, cik man, – 29 gadi. Tādā brīdī neizbēgami sāc domāt par dzīvi – kā tas nākas, ka viens izveido ģimeni, pieredz mazmeitas un nodzīvo garu mūžu, bet otram no tā visa netiek nekas… Lanas un draudzenes aiziešana gandrīz vienlaikus manā dzīvē bija visgrūtākais laiks. Līdz ar to atbraukt mājās pie savējiem – tas bija vispareizākais lēmums,» teic viņa.
Nupat Monika kā producente no Latvijas devās uz Berlīnes kinofestivālu pārstāvēt nu jau balvu ieguvušo filmu «Marijas klusums.» Savulaik, kad Monika sāka mācīties Losandželosā, viņas vecmāmiņa Lana ļoti uzsvēra, ka tur uz 17 vietām pretendēja 20 000 jauniešu. « Jā, Lana to visiem stāstīja, viņa ar to ļoti lepojās,» smaidot atceras Monika. Arī mīlestība uz visu skaisto viņai iedzimusi no Lanas. «Kad, dzīvojot ārzemēs, atbraucu uz mājām, mums bija tradīcija – pagatavojām tēju, kafiju, un es liku dziesmas, kas man patīk… Tā kā mums abām patika džezs, bieži klausījāmies arī Daienu Krolu vai Oskaru Pītersonu. Kādreiz pasaucām opa, la viņš arī nāk paklausīties.
Man patīk tā mākslas gaume, ko esmu no Lanas mantojusi.
Viņai patika itāļu kino, kas arī man ir tuvu pie sirds. Fellīni, Antonioni,» intervijā saka Monika.
Savukārt no vectētiņa viņa mantojusi mērķtiecību. «Droši vien opa nopelns ir arī tas, ka es vienmēr dzīvē gribu tikt uz priekšu. Opa vienmēr saka – vajag strādāt, kaut ko darīt. Es redzu, kā viņš strādā, kā manā ģimenē strādā, un tas ir ļoti iedvesmojoši,» tā Monika.
Sarunu ar Moniku Ivonni lasi žurnālā «Ieva» un digitālajā žurnālā «Santa+».