Ziņa, ka 8. decembrī miris Kokneses un Aizkraukles luterāņu draudzes mācītājs, cietuma kapelāns un Luterāņu baznīcas cietuma kalpošanas apvienības valdes priekšsēdētājs, satrieca daudzus. Vēl nesen viņš vadīja dievkalpojumus, bet te pēkšņi viņa vairs nav…
«Viss notika ļoti ātri. Pēdējo reizi ar Valdi tikos pirms trim nedēļām, kad bija viņa pēdējais dievkalpojums. Tas bija 15. novembrī. Jau tad viņš jutās slikti, viņam bija augsta temperatūra. Mēģināju viņu atrunāt no šī pienākuma izpildes, bet nekā. Viņš bija ļoti pašaizliedzīgs un sevi nolika tālākajā vietā. Lai nu kā, nekas neliecināja, ka viņš nomirs,» PDz atzīst Aizkraukles evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes priekšnieks Jānis Lapiņš, kurš bija tuvs Baltruka draugs.
Viņš stāsta, ka Valdis, jūtot gripai līdzīgus simptomus, tūdaļ devies nodot Covid-19 analīzes, un rezultāts bija negatīvs. Atkārtots koronavīrusa tests veikts, kad mācītājs jau nogādāts ar ātro palīdzību slimnīcā. Šoreiz rezultāts bija pozitīvs. Valdim kļuva arvien sliktāk, līdz viņš tika pieslēgts pie mākslīgas plaušu ventilācijas.
Jānis atminas, ka Valdis jau pirms astoņiem gadiem bija ieskatījies nāvei acīs.
«Viņam bija lielas problēmas ar aknām. Valdis nonāca Gaiļezera slimnīcā tieši ap Ziemassvētkiem. Toreiz par Valdi lūdzās visi, kas viņu pazina. Draudzes locekļiem sūtījām īsziņas, lai aizlūdz par mācītāja veselību. Daudzi brauca pie viņa uz slimnīcu, jo toreiz laida iekšā.
Cilvēki, kas redzēja viņu pieslēgtu pie sistēmas, teica – viņš izskatījies kā līķis, pelēks, uzblīdis, nosirmojis.
Taču Valdis atdzīvojās un atguvās. Arī šajā reizē bija iesaistīta visa Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca un draudzes, pat kolēģi ārzemēs lūdzās par Valdi. Tomēr mūsu cerības nepiepildījās…» Atvadīties no mācītāja Valda Baltruka varēs 16. decembrī Rīgas Svētā Pāvila baznīcā.
Kādēļ Rēzijas Kalniņas ģimenei Valdis Baltruks bija ļoti īpašs cilvēks – lasi jaunākajā Privātās Dzīves numurā!