Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Linda dalās savās pārdomās par dzīvi, karjeru un attiecībām, izceļot, cik svarīgi ir saglabāt optimismu un pašapziņu, neskatoties uz grūtībām.
«Šodien es, piemēram, nācu no namiņa, stiepjot kaut kādas lietas un paslīdēju. Sēdēju zemē un raudāju, jo, redz, visām sievietēm ir vīrieši, kas par viņām rūpējās. Es viena pati sēžu uz zemes un pinkšķu. Tas bija tāds brīdis, kad piecēlos un sapratu, ka es taču pati varu aiznest savas mantas. Bet tajā brīdī man likās, ka man pašai ir sevis žēl, ka kādam vajadzētu mani žēlot, bet tas pāriet,» stāsta Linda Mūrniece.
«Tu saproti, ka savos 54 gados ir pārāk daudz vēlmju, lai tas vīrietis atbilstu manām prasībām. Es teiktu, ka visi foršie vīrieši manā vecumā ir miruši vai precējušies šajā vecumā. Jā, es esmu noteikti atvērta, bet nav mērķa dzīvot ar kādu kopā vai meklēt kādu. Tas, ka man uznāk mirkļa vājums un es nokrītu, nenozīmē, ka es netieku galā viena ar sevi. Tiešām ir ļoti daudz draugu, kam piezvanīt un parunāt. Tas, protams, nav tas pats, kad kāds tevi vakarā apskauj un nomierina par to, kas noticis pa dienu,» saka Mūrniece.
Viņa uzsver, ka pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem atrast partneri, viņa ir iemācījusies būt neatkarīga un laimīga vienatnē.
Lindas uzticīgais suns Viljams ir kļuvis par viņas ikdienas sabiedroto un draugu, kas sniedz emocionālu atbalstu grūtākajos brīžos.
«Kopš es paņēmu Viljamu, es sapratu, ka man ir ļoti labi arī vienai. Man ir draugs jeb suns blakus. Viņš saprot, ka kaut kas nav un mamma ir novesta vai kaut kas noticis, tad ir blakus un var vienīgais izglābt. Viņš ir mans vienīgais ikdienas draugs, kas ir blakus,» atklāj uzņēmēja.
