Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
3
-
0
-
0
-
0
-
Vēl Līga ir mazliet spridzeklis, viņa uz līdzenas vietas gatava sadusmoties par stereotipiem, kuri ikdienā apvij neredzīgos: «Daudziem liekas – ja esmu neredzīga, tad taču nevaru izskatīties kā normāla sieviete! Tas ir stereotips, ka neredzīgai sievietei izskats nav svarīgs un jāizskatās kā čučalai.
Kā es smejos, ja es neesmu netīra, nodzērusies un sagraizītu seju, tad man ar redzi viss ir kārtībā!» Savā Pārdaugavas dzīvoklītī Līga patiešām orientējas tā, ka es visu laiku piemirstu par viņas neredzību. Jauna sieviete ar biezām brillēm, tas arī viss. Mēs sēžam virtuvītē un ēdam kūkas, bet zem galda rāma izstiepusies Rīga. Uz ielas viņām abām ir sava slepenā valoda – somu.
Vai Līgai pašai ir brīži, kad viņa aizmirst par savu neredzību? «Ikdienā par to vispār nedomāju! Vienkārši ir tā, kā ir. Jā, ir lietas, kuras darot kaut kas varbūt nesanāk, un jāpalūdz palīdzība.» Piemēram, Līga pagatavo kotlešu mīklu, bet jāizcep gan kādam citam. Omei vai vīram.
Intervijas turpinājums:
