Grūtniecība ir viens no dzīves skaistākajiem un pārsteidzošākajiem piedzīvojumiem, un katra māte to piedzīvo un izprot savā unikālā veidā. Liene Ušakova dalās ar savu personīgo pieredzi un sajūtām, ko viņa piedzīvoja grūtniecības laikā.
«Vai es izbaudīju grūtniecības procesu? Tas jau bija sen, es pat vairs neatceros, ja tā godīgi saka. Paldies Dievam, man nebija slikti un nekas tāds nebija, tas ir pats galvenais. Par svaru runājot, man vēders bija milzīgs, jo es esmu maza auguma, līdz ar to es izskatījos cik gara, tik plata. Tiklīdz es laidu bērniņu pasaulē, man būtībā viss tas svars nogāja nost.»
Kā apgrūtinājumu grūtniecības laikā Liene ir izjutusi to, ka nevarēja apmeklēt sporta zāli: «Es atceros, ka es gribēju ātrāk, lai piedzimst un es varētu iet atkal uz sporta zāli un visām savām skaistuma lietām, jo mani tas darīja traku, ka es nevarēju. Katrā ziņā es zinu to, ka, ja es vēlreiz būšu gaidībās un man kādreiz vēl būs bērni, tad es būšu no tām trakajām mammām instagramā, kas kačā stangas līdz devītajam mēnesim ar lieliem vēderiem. Tāda būs mana nākamā grūtniecība, ja tāda būs.»
«Šajā reizē es noteikti vairāk klausītos savā ķermenī. Tā kā es esmu absolūts sporta fanāts, tad tā ir tā lieta, kas man ļoti trūka. Es atceros, ka es gāju uz grūtnieču vingrošanām, un man tas viss likās smieklīgi un tizli, un es vispār nesapratu no tā jēgu. Ja tu esi pieradis sporta zālē cilāt svarus un darīt jaudīgas lietas, tad tajā brīdi, kad jāpasēž uz bumbas un jāpašūpojas, tad tas viss liekas diezgan bezjēdzīgi un kalorijas nededzinoši. Protams, tā ir kustība, un daudzām mammiņām ir vajadzīga,» atzīst Liene.