Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Liene Ušakova atzīst, ka nekad nav izjutusi īpašu interesi nokārtot autovadītāja apliecību, kaut arī atzīst, ka šāds solis būtu bijis noderīgs.
«Nu ja man ir vēlme braukt, es piesēžos pie stūres un braucu pa meža ceļu. Man nekad nav bijusi vēlme vai pat doma kārtot tiesības. Bet šobrīd ir mazliet žēl, ka jaunība tās nenopirku, kad tas bija iespējams.»
«Bet ja tā padomā – kāda jēga no tā, ja nemāk braukt? Tāpat diez vai būtu nopirkusi, es esmu pārāk skopa. Es to naudu būtu labāk notrallinājusi skaistumkopšanā vai kleitās. Man liekas, ka mēs varētu uztaisīt dokumentālo filmu par to, kā nebraukt. Tieši par mani. Protams, man patīk vizināties, taču man tas ir līdzīgi kā braukt ar riteni. Man patīk lēnām, neesmu viena no tām, kurām patīk trakot.»
«Es esmu sēdējusi pie stūres. Pirmo reizi sēdēju pie stūres ļoti daudz gadus atpakaļ kāda ziemīgā vakarā, kad kāds latviešu aktieris man mācīja braukt ar bembi. Man liekas, ka man sanāca normāli. Vismaz toreiz tā likās. Vai tas bija automāts vai manuāls, kas to lai zina. Par to leģendas klusē, bet tas bija forši,» atklāj Liene Ušakova.
