Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
1
-
7
-
0
-
0
-
0
-
Par to žurnālu PRIVĀTĀ DZĪVE informējušas ģimenei pietuvinātas personas informējuši ka februāra sākumā ģimenē sagaidīta ceturtā atvase – ilgi gaidītā meitiņa.
Dambiņu ģimenē jau aug trīs dēli – Gustavs, Leo un Kārlis. Pirms pāris nedēļām intervijā žurnālam IEVA Liene sacīja: «Tā iekšējā sajūta, ka gribas vēl vienu bērniņu, bija jau ļoti sen. Man nekad nav bijusi nostalģija pēc bēbīša laika, mani drīzāk aizrauj attiecību veidošanās process ar bērnu. Tas ir kaut kas unikāls. Tas, kādi ir mani puikas, kā mūsu attiecības turpina veidoties… Nekas labāks manā dzīvē nav noticis, un es labprāt to piedzīvošu vēl vienu reizi.»
Sarunā viņa atzina arī, ka, lai arī ļoti mīl savu darbu un līdzpārdzīvo visām ģimenēm, kurām palīdz Bērnu slimnīcas fonds, uz šo gadu viņa raugās kā uz jauku mājsaimnieces dzīves gadu. «Gribu noturēties un neaizskriet atpakaļ uz darbu jau pēc pirmajiem sešiem mēnešiem, gribu palikt mājās ilgāk. Lasot par pusaudžiem, redzu – dzīves pirmajā laikā bērnam nav nekā svarīgāka par mammu, tāpēc tā būs mana prioritāte.
Tai pašā laikā tas nav vienkārši. Mums iesākti dažādi projekti, un man svarīgi, lai tie turpinās. Taču zinu arī, ka tikpat atbildīgi savu darbu uztver manas kolēģes, kuras ar visu lieliski tiek galā, un viss būs kārtībā. Tāpēc, jā, mana apņemšanās ir šo gadu pirmām kārtām būt mammai un sievai. Zinu, ka manam mazulītim būs pilnīgi vienalga, vai es paralēli beidzu maģistrantūru vai esmu ļoti atbildīga darbiniece. Viņam būs savas vajadzības, kuras varēšu apmierināt tikai es, » sarunā minēja Liene Dambiņa.
Vaicāta, vai viņai šobrīd ir kādi pašas sapņi un vēlmes, Liene atbildēja: «Teikšu godīgi – man viss ir. Vienīgais, ko vēlos, lai man neko neatņem. Esmu ļoti priecīga par to, kāda ģimene man izveidojusies. Ja šai ziņā būtu kāds diskomforts, būtu grūti būt produktīvai darbā. Bet ģimene dod spēku un varēšanu iet un daudz ko darīt. Es jau desmit gadus strādāju fondā un, protams, ir bijušas situācijas, kad domāju – vai nedarīt kaut ko citu dzīvē. Šķitis, vai tiešām manas ambīcijas nav lielākas, es taču varētu kaut kur citur kāpt pa karjeras kāpnēm. Tomēr tā ir reti laba sajūta – justies savā vietā un zināt, ka kaut kas izdodas. Tāpēc, kamēr vien neredzu, ka citviet no manis varētu būt lielāks labums, fonds turpina būt mana darba vieta. Nenoliegšu arī, man ir milzīga paškritika, vienmēr izvērtēju, vai esmu labākais cilvēks, kas šo darbu var darīt. Šobrīd, skatoties uz dažiem jaunievēlētajiem ministriem, varētu padalīties ar savu paškritiku (smejas). Arī fondā es jau sen nestrādātu, ja redzētu – nevaru panākt tādu rezultātu, kas atbilstu maniem priekšstatiem par labu rezultātu. Taču es tiešām jūtos savā vietā gan darbā, gan ģimenē, tāpēc man ir ļoti laba sajūta. Un es zinu – ja kaut ko vēlēšos, man būs kāds sapnis, es spēšu to īstenot».
Izdevniecības Žurnāls SANTA vārdā sirsnīgi sveicam Lieni un Vili Dambiņus, kā arī Džemmas vecākos brāļus!
