Rīga -4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Liene Ušakova atklāj, ka viņas bērnība nebija pilnīgi parasta – viena no spilgtākajām atmiņām ir vecmāmiņas dzīvnieki, kurus viņa ļoti mīlēja: «Man bērnībā mājās bija atnesti gandrīz visi iespējamie dzīvnieki. Manai omītei bija buciņš no meža, cauna, kas koda kājās, ja nedeva gaļu.»
Viņa atklāj, ka dzīvnieki ir vienmēr bijuši īpaši nozīmīgi viņas ģimenē. «Vasarā, kad raka kartupeļus laukā, mēs nesām mazos peļu bērniņus, klusi turējām leļļu mājā un barojām ar pipeti pienu. Mani omīte gandrīz nosita par to, ka es esmu atnesusi veselu peļu ģimeni mājās. Omīte visus dzīvniekus glāba un izaudzināja, pēc tam laida brīvībā. Mums bija tik daudz dzīvnieku, un tas bija interesanti,» atminas Liene Ušakova.
Sarunas laikā Juris dalās atmiņās arī par savu bērnību – izrādās, ka viņa bērnībā mamma bija pret mājdzīvnieku mājās: «Mamma vispār neļāva nevienu dzīvnieku, tad mēs vienu dienu atradām bruņurupuci parkā un mēs paņēmām uz mājām. Mēs nopirkām jau būrīti, tad mamma atļāva paturēt. Bet pēc kādām trīs dienām mēs redzējām avīzē, ka pazudis bruņurupucis, tāpēc atdevām to atpakaļ.»
