Ziemassvētkus Liene Kiviča pavadīja kareivīgā noskaņojumā. Viņa atzinās, ka jūtas apslimusi, demonstrēja saviem sekotājiem sociālajos tīklos termometru, kura stabiņš sniedzās pāri atzīmei 37, un nodevās visnotaļ dīvainai izklaidei. Viņa īsināja laiku, atbildot uz anonīmiem sekotāju jautājumiem. Par spīti sliktajai pašsajūtai Liene izvēlējās atbildēt uz skarbiem, brīžiem pat nepieklājīgiem jautājumiem. Tiesa, viņas oma no tiem nebūt neuzlabojās. Daudzi jautājumi aizskāra Lienei sāpīgas tēmas – tika vaicāts gan par viņas meitu izvēli dzīvot pie tēva, gan par Andra un viņa bijušās sievas Madaras nespēju vienoties par tikšanos ar meitām. Īpaši agresīvi Liene reaģēja uz pārmetumu, ka no labiem vecākiem bērni neaiziet.
«Es Jūs nošaut varētu par šiem vārdiem. Vēsi,» atbildēja Liene.
«Vai Tu plāno nokārtot ieroču nēsāšanas atļauju?» interesējās kāds anonīmais. «Nē, bet šauju es labi – mērķī,» attrauca Liene. Arī uz citiem pārmetumiem Liene reaģēja karsti. «Es domāju, ka es Jūs nešķirotu kaujas laukā. Neliete no sākuma līdz beigām,» viņa paziņoja kādai dāmai, kas atļāvās kritizēt Lienes vīramāti. Ik pa laikam viņa ļaunās mēles centās iebiedēt, sakot – redzot IP adreses, no kurām nejaukie jautājumi pienāk, izspruka arī pa kādam biezākam lamu vārdam.
«Es dažkārt domāju, kādēļ atbildēt uz jautājumiem, kuros valda tāds ļaunums un nenovīdība. Man ļoti gribētos, lai sievietes ir jaukas un gaišas. Lai iedvesmotu cita citu, nevis pazemotu un apsaukātos. Kādēļ tā ir, ka dzīvē sastopu tikai brīnišķīgas sievietes, bet soctīklos ir raganas, gnīdas un bendes?» prātoja Liene. «Domāju, ka vairums sieviešu ir nelaimīgas, un kādēļ gan neizgāzt dusmas uz mani?» secināja viņa.