Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Savas zinātkāres upuris
2021. gada 22. decembris. Dodos uz Lucavsalu pie Gunāra Astras brāļa Leona. Tiekamies mājā, kurā Gunārs dzīvojis pēc atgriešanās no ieslodzījuma vietām. Daugavas vanagi noorganizējuši goda plāksnes, kas rotā mājas fasādi un ir pirmā lieta, kas piesaista acu skatienu, izkāpjot no automašīnas, izveidi un uzstādīšanu.
Pirms intervijas Leons nosaka, ka neko jaunu jau nespēs pastāstīt, jo pēdējā laikā intervijas sanāk sniegt bieži un jūtas tajās visu jau pateicis. Droši vien tā arī ir, taču balss tembrs sarunas laikā vairākkārtīgi signalizē, ka emocijas, runājot par brāļa Gunāra skarbo likteni, joprojām grūti apvaldīt. Nemaskētais lepnums vietām mijas ar smeldzi, nopūtu un dusmām. «Mums jau no mazām dienām ģimenē tika stāstīts, ka šis laiks nav mūžīgs; ka tas tā nevar būt. Tas ir pretdabiski un agri vai vēlu sabruks. Kas tā arī notika,» nosaka Leons Astra.
«Viņš lasīja ļoti daudz un prata šķirot informāciju,» brāli raksturo Leons.
«Gribēja apgūt svešvalodas, lai varētu klausīties ārzemju ziņas, lasīt ārzemju izdevumus. Tas viņu mudināja pamest ļoti labi apmaksātu administratīvu darbu rūpnīcā VEF un aiziet uz pavisam vāji apmaksātu vecākā laboranta darbu Latvijas Universitātes Skaņas un gaismas uzskates laboratorijā. Tā bija Filoloģijas fakultātes struktūra, kas bija apgādāta ar tiem laikiem ļoti labu tehniku svešvalodu apguvei.»
1961. gada februārī Gunāru Astru arestēja. Sākotnēji viņu apsūdzēja pretpadomju aģitācijā un propagandā, bet pēc tam arī dzimtenes nodevībā un spiegošanā, jo 1958. gadā viņš bija iepazinies un pēc tam vairākkārt ticies ar diviem ASV vēstniecības darbiniekiem, kā arī sarakstījies ar ASV dzīvojošo latvieti Gaidu Priedīti. Astram piesprieda 15 gadu ieslodzījumā un mantas konfiskāciju. Viņš sodu izcieta dažādās labošanas darbu nometnēs Mordovijā un Permā.
«Būdams ļoti atvērts un pat lētticīgs, viņš uzticējās cilvēkiem. Daudz runāja par lietām, kas viņam šķita saistošas. Daudzi no šiem cilvēkiem nekavējās tecēt uz Stūra māju (bij. LPSR Valsts drošības komitejas mītne Stabu ielā – aut.) un tur to visu izstāstīt,» skaidro Leons Astra.
Savā pirmajā tiesas prāvā tobrīd nepilnus 30 gadus vecais Gunārs centās visiem spēkiem pārliecināt izmeklētājus un tiesu par savu taisnību. Nesekmīgi. «Kad notika pirmā tiesas prāva, viņš vēl nebija politiski nobriedis.
Gunārs bija savas zinātkāres un intereses upuris.
Viņu tiesāja slēgtā sēdē, kurā neļāva būt klāt pat vecākiem. Viņš ļoti centās sevi atspēkot un noskaidrot iemeslus, par ko viņu tiesā. Arī visnotaļ pamatīgi pabrūķēja muti, par ko kājās lēca prokurors un pieprasīja 15 gadu ieslodzījumā. Precīzi tik viņš arī sabija Sibīrijā.»
