Jau apritējuši vairāk nekā četri mēneši, kopš bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs atrodas apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā, kur uzturas vienvietīgā kamerā, bet ir apgādāts ar visu atļauto – televizoru, ledusskapi, saņem paciņas no mājām un veikalā iegādājas atsevišķus produktus.
Pasūtot produktus veikalā, Lembergs ir prasīgs, viņš sūtot atpakaļ lociņus, ja tiem gali ir kaut nedaudz brūni, tāpat viņš jau iepriekš izteicies, ka veikalā pieejamā kafija esot draņķīga. Lembergs ieslodzījuma vietā neatsakoties no cietuma pārtikas, kura ieslodzīto vidū tiek saukta par balandu un kuru prominenti ieslodzītie gan uzturā nelietojot.
Pirms divām nedēļām Lembergs nosūtīja arī Tieslietu ministrijai pieprasījumu viņam samaksāt vairāk nekā 321 000 eiro par nodarīto kaitējumu, nesamērīgi ilgi neļaujot ieņemt Ventspils mēra un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatus. Ja Tieslietu ministrija šo summu nesamaksāšot, Lembergs piedraudējis sūdzēties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Pirms divām nedēļām PDz sazinājās ar Aivara Lemberga sievu Kristīni, kas tagad viena ar dēliem dzīvo slavenajā Lembergu ģimenes īpašumā Puzes ezera krastā. «Aivara atrašanās ieslodzījumā mums mājās ir smaga tēma. Ar dēliem nesaprotam, kāpēc pirms tiesas galīgā sprieduma mūsu tētis nav mājās? Kāpēc tiesa atsakās skatīt jautājumu par drošības līdzekļu maiņu, un to varēšot skatīt vien tad, kad lietu vērtēs apelācijas kārtībā?
Cerība, protams, mirst pēdējā, mēs cīnāmies, lai tētis būtu mājās.
Aivara veselības stāvoklis arī nav tik labs, lai viņš tagad gadiem, gaidot lietas izspriešanu, atrastos cietumā. Tas ir briesmīgi, ka šādi izdarās ar cilvēku,» savu sāpi pauda Kristīne.
«Vienmēr izmantoju iespējas ar Aivaru parunāt pa telefonu. Pastāstu viņam, kā iet mājās, kā aug mūsu piecus gadus vecais dēls Artūrs, kādi mums ir jaunumi. Sūtu viņam arī vēstules ar fotogrāfijām, viņš mums daudz raksta. Bet paši jau saprotat, tas nav normāli, ka šādi jākontaktējas, un mazais jau vispār ļoti sāpīgi uztver, ka tētis tik ilgi ir kaut kur prom un neiet ar viņu makšķerēt, nespēlējas…» tā Kristīne.
Piecgadīgais dēls mammai cep asari
Citādi gan Puzē viss esot labi – Kristīnes vecākais dēls Martins sācis skolas gaitas, bet Aivara jaunākais dēls Artūrs pagaidām vēl zinības iegūst bērnudārzā.
«Artūrs ir iemācījies burtus, tagad vēstules no Aivara pienāk arī viņam. Tētis cenšas rakstīt pēc iespējas lielākiem burtiem, lai puika var pats tās izlasīt. Artūrs bija aizsūtījis tētim vēstuli, kurā bija uzzīmējis dažādas lietas, arī savas rociņas, tētis atpakaļ atsūtīja lapu, uz kuras bija uzvilktas viņa roku kontūras,» atminas Kristīne. Viņa pati nu jau mēnesi ir Ventspils domes deputāte.
«Pagaidām gan ar saviem deputātes pienākumiem aprast grūti, jo man tomēr vairāk patika kā iepriekš, kad reāli darīju konkrētas lietas Ventspils attīstībai. Tagad tāda laika stiepšana vien sanāk, bet tā jau likumos mums sarakstīts, ka deputāts vienlaikus nevar būt arī ierēdnis un darīt labu pašvaldībai,» pukojas Lemberga.
No tā, ka darbdienas tagad ir īsākas, esot arī labums – viņa vairāk var veltīt laiku dēliem un saimniecībai.
«Teikšu tā, ka Aivars Artūram ir ielicis kārtīgus makšķerēšanas prasmju pamatus. Ja ar mācībām viss ir kārtībā un laikapstākļi ir normāli – nav vēja un pamatīga lietus –, abi puikas pie ezera vakarus vien pavada. Viņi saķer mazās zivtiņas, tad met iekšā gruntenes. Artūrs ir izvilcis pat zandartu. Īpaši atceros, ka vienu vakaru viņš atnāca no ezera ar aptuveni 300 gramus smagu asari.
Uzreiz virtuvē iekšā, atrotīja piedurknes, stājās pie izlietnes un to asari notīrīja. Pat žaunas izņēma! Un pēc tam vēl arī mammai vakariņās izcepa. Sāli gan aizmirsa piebērt, bet visu pilnībā izdarīja pats!» prieku par dēlu pauž Kristīne.