Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Aprīļa pirmajā sestdienā Uldis Leiškalns, glīti saposies, devās uz restorānu, lai atzīmētu savu dzimšanas dienu. Pirms tam viņš izsūtīja ielūgumus cilvēkiem, kurus šajā dienā gribēja satikt un pacienāt ar kafiju. Aicināto viesu vidū bija arĪ Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Egils Siliņš. Viņš gan neieradās. «Siliņš man atrakstīja ziņu: «Uldi, tagad esmu Japānā, tāpēc nevaru ierasties uz tavu dzimšanas dienu.»
Sarunā ar žurnālu «Privātā Dzīve» Uldis atzīst – ir apmierināts, jo šķiet, ka dzīve pamazām sakārtojusies.
Pandēmijā viņš apguvis apsarga arodu, un tas sniedz lielāku stabilitāti nekā ielu mūziķa rūpals. «Pirms gada Vecrīgā ielas bija tukšas. Lai dzīvē būtu vismaz kaut kāda stabilitāte, sāku strādāt par apsargu. Sākumā baidījos, ka šo darbu neizturēšu. Bet izturēju! Ir pagājis jau gads, kopš esmu šajā arodā,» atklāj viņš.
«Sākumā strādāju par apsargu bankā. Smejos – mani atlaida pēc tam, kad 8. martā bankas ēdnīcā sāku dziedāt,» saka Uldis. «Lai turpinātu strādāt bankā, man vajadzēja nokārtot sertifikātu, lai varu nēsāt ieroci. Taču to es neizdarīju. Tāpēc tur apsardzes darbinieka karjera man īsti nesanāca. Es tai īsti neļāvos, jo tomēr esmu dziedātājs,» saka viņš.
«Pēc tam iekārtojos darbā par apsargu lielveikalā. Taču, tiklīdz pienāk vakars, jau atkal gribu uzdungot kādu meldiņu. To gan varu atļauties vien tad, kad pārģērbjos. Tāpēc tagad daru pat trīs darbus – apsarga, dziedātāja un dažreiz arī gida –, Vecrīgā parādu tūristiem interesantākos apskates objektus.»
Uldis stāsta – apsarga ikdienā interesantu mirkļu netrūkst.
«Jau pirmajā darbdienā veikalā man bija kāds starpgadījums.
Pircējam pateicu, ka viņam suns jāatstāj ārpusē pie veikala. Uz veikala durvīm uzzīmēta piktogramma, ka suņus ievest aizliegts. Viņš atbildēja: «Nē, man direktore atļāva iet veikalā kopā ar suni, jo mēs ar mīļo sunīti visur ejam kopā. » Pēc tam izrādījās, ka tā tiešām ir. Sākumā mēs sastrīdējāmies, bet pēc tam kļuvām par labākajiem draugiem.»
Uldis atzīst – pircēji atpazīst slaveno Vecrīgas dziedoni un nereti apjautājas, kad tad viņš dziedās. Leiškalns piebilst – patiesībā viņš arī ir dziedājis, taču atmosfēra tur nav tik jauka kā vecpilsētā. «Veikalos tomēr ir tāda komerciāla gaisotne, lai gan esmu uzstājies dažādos pasākumos, arī zemnieku tirdziņā. Visvairāk man patīk dziedāt juvelierizstrādājumu veikalā, kur visapkārt mirdz dimanti un zelts,» atklāj Leiškalns.
Plašāk par dzimšanas dienas ballīti un to, kā klājas bijušajam operdziedātājam, lasiet jaunākajā žurnāla «Privātā Dzīve» numurā!
