Daudzi vēl atceras pagājušā gadsimta 70. un 80. gadus, kad Larisas Mondrusas balsi varēja klausīties vien lenšu magnetofona ierakstos un arī tad – paslepus, jo viņa taču bija aizmukusi uz kapitālistisko Vāciju, kas tika uzskatīta par naidīgu padomju iekārtai. Latvieši gan tajos laikos Larisas izpildītās kompozīcijas Svešā zemē stādu rozes, Zīlniece, No manis neaizej… un vēl daudzas citas zināja no galvas un dziedāja mājas viesībās. Tāpēc nav šaubu, ka februārī Mondrusas 80. jubilejai veltītajos koncertos Ogrē, Liepāja un Rīgā, kur izskanēs Larisas zelta fonda dziesmas, daudzi varēs dziedāt līdzi to izpildītājiem – Ievai Sutugovai, Lorijai Vudai, Andrim Ērglim un Uģim Rozem.
Tagad estrādes zvaigzne, vaicāta, kuras dziesmas pašai joprojām visvairāk palikušas sirdī, saka: «Daudzas ir tieši manai balsij rakstītas, un katra ir īpaša. Taču man joprojām iemīļotākā ir Ulda Stabulnieka Nāk rudens apgleznot Latviju… un vīra Egila Švarca man komponētā pirmā dziesma Katrs krietnais latvietis vāciski. Ar to startēju Minhenes radio, lai parādītu, ka pasaulē ir tādi latvieši.»
Larisa atklāj, ka šoziem Latvijā koncertos viņas nebūšot, jo svarīgākas par došanos uz dzimteni ir rūpes par vīra Egila veselību.
«Es vienkārši nekur nevaru aizbraukt bez vīra,» tā Larisa.
Īstā dzimšanas diena Larisai bija pagājušajā rudenī. Vaicāta par 80. jubilejas svinībām, Larisa Mondrusa stāsta, ka ballīte notikusi ģimenes lokā viņas privātmājā Grīnvaldē, septiņus kilometrus no Minhenes centra. «Mēs neesam influenceri, kas visur lielās un stāsta par savu dzīvi. Visu, kas ar mums noticis, paturam pie sevis kopā ar vīru un dēla Lorensa ģimeni, kurā aug mazbērni – astoņus gadus veci dvīņi Laura un Emīls. Lai gan ilgus gadus dzīvojam Vācijā, apsveikumu dziesmas vienmēr dziedam latviski. Arī citus ģimenes svētkus svinam visi kopā – vai nu mājās, vai arī aizejam uz kādu labu restorānu. Savu mājokli esmu iekārtojusi tik skaisti, lai ģimene justos labi. Arī tad, kad vairs nebūs ne manis, ne mana vīra…» aizdomājas dziedātāja.
Ar vīru Egilu Larisa apprecējās 1964. gadā, un šogad svinama kāzu 60. jubileja.
«Man ir 80 gadi, viņam – 88. Kopā esam novecojuši, bet varam vēl paši par sevi parūpēties. Jādzīvo tik uz priekšu!» mundri nosaka Larisa. Dziedātāja atzīst, ka lielākā daļa ikdienas rūpju ir uz viņas pleciem. «Joprojām vadu automašīnu. Tagad atkal labi redzu, jo pirms pāris mēnešiem man bija kataraktas operācija,» stāsta dziedātāja.