Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
1. Jūlija bērns
«Kā jau jūlijā dzimis, esmu vasaras bērns, un man spēku dod saule. Kad rudenī viss kļūst pelēks, dienas apmākušās un līst, es no tā mūku turp, kur saule. Un saulains vienmēr ir Kalifornijā, kur ir gandrīz vai manas otrās mājas. Nē, man nepieder māja, bet manas Amerikas mammas Noras Mičules mājā man ir istaba, kur vienmēr varu apmesties.»
2. Ne jau dziedātājs!
«Pirmajās klasēs uz jautājumu – par ko gribi kļūt? – es biju uzrakstījis – TV diktors vai aktieris. Ne jau dziedātājs, jo dziedāt, tas mums ģimenē bija ierasts, visu laiku man to vajadzēja darīt. Atceros, kad biju mazs, pamanīju – es kaut ko stāstu un cilvēki smejas. Man šķita, tas ir lieliski, ka es runāju, manī ieklausās un viņiem ir jautri.»
3. Ķēriens uz valodām
«Man ir ļoti liela degsme, cieņa un ķēriens uz valodām. Jau tīņa gados biju samācījies dažādās valodās teikt – mani sauc Lauris, es esmu no Latvijas! Un man ir ļoti izteikts lokālpatriotisms, arī Baltijas mērogā. Jo mēs esam tādi trīs ziķeri pie Baltijas jūras, kas cīnās un darās, un ik pa brīdim pārsteidz pasauli ar kaut ko. Mums jāsargā un jāciena visas mūsu vērtības, kā arī jābūt vienotiem. Un jārāda tās mūsu labās lietas pasaulei!»
4. Lepojas ar foršiem vecākiem
«To, ka man ir forši vecāki, es sapratu tikai kā pieaudzis cilvēks. Pirms tam par to nedomāju, galvenais – lai netraucē dzīvot un neaudzina! (Smejas.)
Vecāki mūs ar māsu nekad nav apslāpējuši, kad kaut ko gribējām darīt.
Nav teikuši – nedari tā, tas ir slikti! Nav arī bīdījuši – tev jādara tas! Viņi vienmēr ir atbalstījuši mūsu centienus, un tad, kad esam apmaldījušies, nākuši ar padomu. Es un Rūta viņiem piedzimām samērā jauniem, mamma un tētis joprojām ir jauni, pozitīvi domājoši un iet līdzi laikam.»
5. Atļaujas darīt muļķības
«Man patīk dažreiz uzlikt klauna masku un uzjautrināt. Ir, kas to nesaprot, apsauc – cik tev gadu, Lauri, ka tu vēl tādas muļķības dari? Kad man tā pasaka, zinu, ka man ar to cilvēku nav pa ceļam. Kurš vispār skaita gadus!?
Man patīk doma, ka mēs savā būtībā nemaināmies, tikai fasāde lēnām noveco.
Manuprāt, visos cilvēkos ir bērns, un no tiem, kas ikdienā ir svēti, es uzmanos, jo zinu – viņos ir visvairāk dēmonu, un kad tie nāk ārā… Esmu to pieredzējis.»
6. Ilgi netur ļaunu prātu
«Visu, kas man ir licis justies slikti vai sāpinājis, manas smadzenes iemet miskastē. Ja vien kāds tur nesāks rakāties, es to neatcerēšos. Un attiecīgi es ātri piedodu. Mans «cietais disks» pašattīrās. Cilvēki bieži vien pārslogo smadzenes ar nevajadzīgu informāciju, īpaši negatīvu. Un tādā veidā paši dara sev pāri.»
7. Draudzība ar Aleksandru Kurusovu
«Šovs Dejo ar zvaigzni bija viens no spilgtākajiem mirkļiem manā dzīvē. Kaut kas pilnīgi jauns, jo nekas tāds nekad vēl televīzijā nebija bijis. (..)
Draudzība ar Sašu ir visvērtīgākais, ko šovā esmu guvis.
Tā bija nenormāla slodze. No visiem pārējiem darbiem un projektiem man bija jāatsakās, jo Saša ir perfekcioniste, ideāliste un maksimāliste. Sašas ģimenē toreiz bija sauklis: «Galvenais, uzvarēt Škutānu!», jo viņi toreiz bija lielākie konkurenti. Saša mani dricelēja pēc pilnas programmas.»
8. Laura dziesma skanēja mīļās omītes bērēs
«Mani auklēja otra omīte – mammas mamma. Nodzīvoja skaistu mūžu un, ja tā var teikt, viņai bija skaistas, gaišas bēres. Omīte jau bija izdomājusi un uzrakstījusi scenāriju, kā visam jānotiek. Viņa gribēja, lai bērēs atskaņo manu dziesmu «Sirds sadeg neparasti». Kad kapličā zārkam uzlika vāku un palaida to dziesmu, man sāka plūst asaras…
Kopš omītes aiziešanas man šī dziesma skan pilnīgi citādi.
Pēc kaut kā tāda vairāk novērtē savus tuviniekus.»
9. Ja būs lemts, būs arī bērni
Es gribētu bērnus. Taču es
nedomāju, kad un ar ko, bet paļaujos – ja būs lemts, tad būs.
(..) Par laimi, tagad vairs nepastāv nerakstītie likumi, līdz kuram tas un tas jāpaspēj izdarīt. Turklāt zinātnieki izpētījuši, ka vecums atkāpies par desmit gadiem – cilvēki lēnāk noveco, ilgāk dzīvo, domā tā kā būtu mīnuss desmit… Viss ir galvā, neļaujiet sev skaitīt gadus!»
10. Negrib, lai viņa ir par daudz
«Man šķiet, ja tu vienmēr ej un visur piedalies, tad tevis ir par daudz, cilvēki pēc tevis nepaspēj noilgoties. Es ar savu klātbūtni nepārspīlēju, neesmu centīgs saviesīgo pasākumu apmeklētājs. Man patīk lieli, spilgti projekti, nevēlos izmētāties sīkumos.»
