Kas paliek aizkadrā?
«Domāju, ne visi skatītāji apjauš, cik ziņu tapšanas process ir garš un sarežģīts. Tas sākas no rīta ar kolektīvi apspriestām idejām un iecerēm, ko vakarā būtu svarīgi stāstīt. Tad žurnālisti zvana un sarunā intervijas, brauc filmēt, apkopo dažādus viedokļus, vāc datus un faktus, atšifrē ierakstus, raksta tekstu, montē sižetu. Mūs dēvē par ētera sejām, bet šis vārds mani mulsina. Panorāmas vadītājus laikam visprecīzāk saukt par moderatoriem.
Mēs ar Jāni (Jānis Geste – L. B.) duetā esam tikai otro sezonu. Iepriekš Panorāmu vienmēr vadīja viens cilvēks. Līdz ar jauno studiju, kas ir plašāka, ar lielākām tehniskām iespējām, vakarā ejam ēterā divatā. Jaunajā studijā ir vairāki laukumi, ekrāni, pie kuriem var rādīt kartes, diagrammas, un arī tāpēc vajadzīgi divi vadītāji. Smejos, ka Jānis mums jāieraksta Sarkanajā grāmatā, jo viņš mums ar Ilzi (Ilze Dobele – L. B.) ir viens uz abām. Mēs maināmies pa nedēļām, Jānim tādas brīvās nedēļas nav.
Būt ēterā divatā man patīk labāk, un – jo ilgāk kopā strādā, jo labāk sajūti otru. Parasti sadalām, ko katrs runāsim. Bet situācijas ir dažādas, reizēm, paskatoties vienam uz otru, intuitīvi saprotam, kurš tagad runās. Pieredze nāk ar gadiem un daudzās situācijās glābj. Mums bieži jāpiesaka ļoti emocionāli stāsti, un tad ir jāapvalda savas emocijas. Tādus tekstus izlasu pirms raidījuma pat vairākas reizes. Ja ir laiks, noskatos arī sižetu un sevi tam sagatavoju, lai nebūtu pirmreizējo emociju, kas ir visspilgtākās. Ja tādu sižetu ieraugu tikai raidījumā, ir ļoti grūti saglabāt neitrālu balsi.
Maza jautrības un cilvēcības dzirksts ir lieliska, bet kopumā ziņās man gribas būt neitrālai.
Dzīvē runāju ātri un skaļi, ēterā izskatos mierīgāka, nekā patiesībā esmu. Vismaz tā man ir teikuši. Kadrā esmu vairāk ieturēta, varbūt kādam tāpēc liekos auksta, bet mums katram ir sava iekšējā sajūta, cik brīvi izpausties kadrā, savs priekšstats par to.»
Visu rakstu lasiet žurnāla «Ievas Stāsti» jaunajā numurā un «Santa+».