Vīram sašķobījusies veselība
Sestdienas vakarā LTV pirmo reizi demonstrēs dokumentālo filmu «Larisa. Svešā zemē stādu rozes». Tā atklās Latvijas trimdas dziedātājas Larisas Mondrusas dzīvesstāstu. Februārī Larisa ekskluzīvā sarunā ar žurnālu «Privātā Dzīve» atklāja, kā šobrīd rit viņas ikdiena Minhenē.
Februārī Mondrusas 80. jubilejai veltītajos koncertos Ogrē, Liepāja un Rīgā, kur skan Larisas zelta fonda dziesmas, daudzi var dziedāt līdzi to izpildītājiem – Ievai Sutugovai, Lorijai Vudai, Andrim Ērglim un Uģim Rozem. Larisa pati šoziem Latvijā koncertos piedalās attālināti, jo tagad svarīgākās ir rūpes par vīra Egila veselību. «Es vienkārši nekur nevaru aizbraukt bez vīra,» tā Larisa.
Atklāj savas mīļākās dziesmas
Tagad estrādes zvaigzne, vaicāta, kuras dziesmas pašai joprojām visvairāk palikušas sirdī, saka: «Daudzas ir tieši manai balsij rakstītas, un katra ir īpaša. Taču man joprojām iemīļotākā ir Ulda Stabulnieka «Nāk rudens apgleznot Latviju…» un vīra Egila Švarca man komponētā pirmā dziesma «Katrs krietnais latvietis» vāciski. Ar to startēju Minhenes radio, lai parādītu, ka pasaulē ir tādi latvieši. Jo mūs jau tajos gados šovbiznesā uzskatīja par krieviem. Lepojos, ka varēju pasaulei atvērt acis un pierādīt, ka ir tāda Latvija un latvieši,» pusgadsimta senus notikumus atceras dziedātāja. «Latvija tagad ir neatkarīga, tai ir sava kultūra, sava dzīve un neviens lielais brālis to nevar ietekmēt,» priecājas dziedātāja.
Šogad jāsvin kāzu 60. jubileja
Īstā dzimšanas diena Larisai bija pagājušajā rudenī. Vaicāta par 80. jubilejas svinībām, Larisa Mondrusa stāsta, ka ballīte notikusi ģimenes lokā viņas privātmājā Grīnvaldē, septiņus kilometrus no Minhenes centra. «Mēs neesam influenceri, kas visur lielās un stāsta par savu dzīvi. Visu, kas ar mums noticis, paturam pie sevis kopā ar vīru un dēla Lorensa ģimeni, kurā aug mazbērni – astoņus gadus veci dvīņi Laura un Emīls. Lai gan ilgus gadus dzīvojam Vācijā, apsveikumu dziesmas vienmēr dziedam latviski. Arī citus ģimenes svētkus svinam visi kopā – vai nu mājās, vai arī aizejam uz kādu labu restorānu.
Savu mājokli esmu iekārtojusi tik skaisti, lai ģimene justos labi.
Arī tad, kad vairs nebūs ne manis, ne mana vīra…» aizdomājas dziedātāja.
Ar vīru Egilu Larisa apprecējās 1964. gadā, un šogad svinama kāzu 60. jubileja. «Man ir 80 gadi, viņam – 88. Kopā esam novecojuši, bet varam vēl paši par sevi parūpēties. Jādzīvo tik uz priekšu!» mundri nosaka Larisa. Dziedātāja atzīst, ka lielākā daļa ikdienas rūpju ir uz viņas pleciem. «Joprojām vadu automašīnu. Tagad atkal labi redzu, jo pirms pāris mēnešiem man bija kataraktas operācija,» stāsta dziedātāja. Ar vīru kopā bieži apmeklē klasiskās mūzikas koncertus, daudz lasa.
«Varu palielīties, es savā vecumā vēl šķūrēju sniegu – gan dārzā, gan garāžas priekšā.
Kamēr vien varu, fiziski sevi nodarbinu, lai trenētos un nekļūtu švakāka,» teic dziedātāja.
Pikta, ka krievi nemācās valsts valodu
Lai arī sen jau dzīvo Vācijā, tam, kas notiek Latvijā, Larisa seko aizrautīgi. «Es smeju, ka mums mājās ar vīru ir savs politinformācijas klubiņš – lasām viens otram priekšā ziņas. Domājam ļoti līdzīgi, jo
pa šiem kopdzīves gadiem esam kļuvuši kā viens vesels,» stāsta Larisa.
«Atceros, jaunībā Latvijā pa kluso klausījāmies Amerikas balsi. Tagad ir iespējas dzirdēt visu iespējamo. Īpaši lepna esmu par to, ka latvieši daudz palīdz ukraiņiem,» tā Larisa.
Arī viņu Vācijā pamatīgi satrauc fakts, ka daļa Latvijā dzīvojošo krievu nav naski mācīties latviešu valodu. «Cilvēkiem jārunā tās valsts valodā, kurā viņi dzīvo. Nu, nav tie eksāmeni tik grūti. Latviešiem ir jāpanāk, lai valsts valodā runā visi valsts iedzīvotāji. Tas ir tāpat kā Vācijā, Zviedrijā un citās civilizētajās valstīs. Es, piemēram, nevarētu dzīvot un strādāt Vācijā, ja nerunātu vāciski,» uzsver Larisa.