Dodoties uz Salacgrīvu, tautā iemīļotais dziedātājs bija ļoti satraucies. Viktoram Lapčenokam bija jāveic atbildīgs uzdevums – jāatstāj savu roku nospiedumi māla veidnē, lai mākslinieks Edgars Ošs tos atlietu bronzā.
Nākamajā vasarā dziedātāja plaukstu atveids papildinās Salacas krastmalas Slavas aleju, kur jau ir skatāmi Freda, grupas Instrumenti un citu mūziķu, kas viesojušies Salacgrīvā, plaukstu nospiedumi un autogrāfi.
«Nu, gluži kā Holivudā! Esmu tiešām uztraucies… Nu, re laulības gredzenu var redzēt… Roku līnijas mazāk, bet visiem jau tas nav jāredz,» komentēja Viktors. Tiesa, reiz jau viņš to esot darījis, lai papildinātu Liepājas Slavas aleju. «Rezultātu gan neesmu redzējis,» atzīstas Viktors.
Vakarā viņš uzstājās Salacgrīvas bāra restorāna Port Grīva atklāšanas ballītē un gremdējās atmiņās par šo piejūras pilsētu. Kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, kad Lapčenoka talantu atklāja Maetro Raimonds Pauls, viņš turp braucis regulāri.
Koncertējis zvejnieku kolhoza Brīvais vilnis kultūras namā gan viens, gan kopā ar dziedātāju Noru Bumbieri.
«Vecajā kultūras namā nebija nekādas ģērbtuves, turpat aiz skatuves arī pārģērbāmies…» atceras viņš.
Janvārī Lapčenoks svinēs jau 74. jubileju, bet pensionāra mieru baudīt pat nedomā.
«Man darba netrūkst! Uzstājos lielākos un mazākos privātos pasākumos, vien kovida laikā mēnesi biju bez darba. Gaidu, kad atkal varēs rīkot Mikrofona aptaujas jubilejas koncertus,» stāsta viņš.
Vaicāts, kā viņam izdods vienmēr būt tik lieliskā formā, dziedātājs saka: «Šogad zāle aug trīsreiz vairāk nekā pagājušajā gadā, un es gandrīz katru vakaru to pļauju. Saimniekoju pa mājām, daudz uzstājos. Ar sportu gan vairs, kopš guvu traumu, aktīvi nenodarbojos.»