Jau nopietnāk Viktors Lapčenoks teic, ka jākoncentrējas nevis uz to, kāds ir cipars pasē, bet uz to, lai pašsajūta būtu laba. «Ja ir veselība, tad arī garastāvoklis ir labs. Protams, nedrīkst iesūnot un vajag drusku arī pakustēties. Man palīdz mājas darbu apdarīšana – ziemā es tīru sniegu, bet vasarā pļauju zāli,» stāsta gaviļnieks, kurš dzimšanas dienu svinēja 16. janvārī.
Pagājušajā nedēļā laikapstākļi nelutināja – bija gan sals, gan atkusnis, gan saulīte spīdēja, gan sniegputenis pamatīgas vērpetes grieza. «Un tieši dzimšanas dienā iekrita tas trakākais sniega laiks. Vajadzēja rosīties ar lāpstu. Tā šķūrēju, ka ne visiem apsveicējiem uzreiz pat spēju atbildēt,» bilst Viktors. Dziedātājs svētkos nejutās aizmirsts, jo telefoniski apsveikumi bira kā no pilnības raga.
Dzimšanas dienas vakaru viņš aizvadījis mierīgā un sirsnīgā divvientulībā ar sievu Indru mājās Garkalnē.
«Todien iztiku pat bez kūkas, jo jau iepriekš bija runāts, ka lielāka svinēšana notiks vēlāk.
Ko tad svinēt darbdienā, pārcēlām uz svētdienu, kad var atbraukt bērni ar mazbērniņiem,» tā Viktors. Viņam īsti nepatīk rīkot lielas balles, daudz labāk izvēlas svētkus pavadīt kopā ar ģimeni. «Tās man ir tādas reizes, kad var pasēdēt kopā ar mīļajiem un aprunāties, kā katram klājas,» saka viņš.
Jaunībā, kad par svētkiem gādāja vecāki, tad gan gājis lustīgi. «Ir dziedāts, smiets un visādi joki taisīti. Atceros, viena no manām lielākajām dāvanām bija sporta apavi. Par šo vecāku dāvanu biju lielā sajūsmā, jo tie bija laiki, kad šādas mantas bija grūti dabūjamas. Es toreiz spēlēju basketbolu, tāpēc dāvana mani ļoti iepriecināja,» atminas Viktors.
Runājot par dāvanām, dziedātājs teic, ka tagad viņu iepriecinot jebkas. «Ja dzimšanas diena iekrīt koncerta dienā, tad priecājos pat par ziediem. Un kā jau vispār sveic? Galvenokārt ar simboliskām dāvanām – saldumiem un grāmatām,» tā jubilārs. Taujāts, ko novēlētus sev dzimšanas dienā, Lapčenoks ilgi nedomā: «Veselību! Manos gados tā ir ļoti svarīga. Ja ir veselība, visu pārējo var nokārtot.»