Izrādās, ka Laima Vaikule savulaik sapņojusi par mediķa arodu: «Es gribēju iestāties institūtā bez konkursa, tāpēc iestājos medicīnas skolā, lai vieglāk tiktu institūtā. Es gribēju kļūt par ķirurgu. Medicīnas skolu gan nepabeidzu.»
Atbildot uz jautājumu, kā dzīves līkloči aizveduši no idejas par karjeru medicīnā līdz skatuvei, viņa atbild: «Es esmu spilgts piemērs tam, kā liktenis visu izveido. No manis nekas nav atkarīgs. Es nekad negribēju dziedāt. Gribēju kļūst par ārsti, bet kļuvu par dziedātāju.»