Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
1
-
0
-
Žurnāls «Privātā Dzīve» jaunākajā numurā vēsta, kā klājas bijušajam mācītājam Jurim Rubenim, kurš pēdējos gadus pavisam pazudis no lielas daļas sabiedrības redzesloka. Viņš atzīst, ka jau daudzus gadus dzīvo Lūžņā. «Tas, kas ir neliels ciemats meža ielokā, kurā ir tikai pieci seši iedzīvotāji. Te ar ģimeni nonācām apmēram pirms 20 gadiem,» teic Juris un atzīst, ka 210 kilometru attālumā no galvaspilsētas apmeties, jo Rīgā bija pārstrādājies.
«Man bija sakrājušies daudzi jautājumi, kādi mēdz būt cilvēkam ap 40. Pieredzēju to, ka Dievs pagrieza manu dzīvi pavisam citā virzienā,» atceras Rubenis. Dzīvi Lūžņā viņš raksturo kā ideālu. «Šeit es vadu seminārus un retrītu, taču te ir arī viss nepieciešamais, lai es varētu pēc tiem atpūsties. Lai atgūtu enerģiju, man ir vajadzīgs klusums. Palīdz garas pastaigas mežā vai gar jūru, kas atrodas vien 300 metru attālumā.
Man patīk tas, cik šeit ir neskarta daba. Šī ir ideāla vieta, kurā varu atļauties būt es pats,» saka Juris.
Tieši tur viņš svinēs arī Ziemassvētkus. «Agrāk, kad biju praktizējošs garīdznieks, Ziemassvētki man bija skaists, bet izaicinošs laiks, jo vajadzēja noturēt trīs četrus dievkalpojumus dienā,» teic Rubenis. Tagad šajos svētkos viņš var pabūt klusumā un veltīt laiku saviem tuvajiem. «Svētku vakarā cenšos apmeklēt dievkalpojumu, bet Ziemassvētkus tomēr esmu rezervējis ģimenei. 26. decembrī mēs vienmēr sapulcējamies kopā šeit, Lūžņā. Mūsu ir daudz, ciemos brauc trīs pieaugušie bērni ar septiņiem mazbērniem. Tā ir ļoti skaista iespēja pabūt kopā, kad varam uz mirkli apstāties un veltīt sirsnību un uzmanību cits citam,» saka Rubenis.
«Protams, mēs ar sievu Ingu lielākā vai mazākā mērā gatavojamies šiem svētkiem, tomēr ārēja atribūtika nav tik svarīga. Jā, ja ir Ziemassvētku eglīte tas ir skaisti, bet tikpat labi tās var arī nebūt. Būtiskāk ir satikt sev tuvos cilvēkus,» spriež Juris.
Plašāk lasiet jaunākajā žurnāla «Privātā Dzīve» numurā!
