Operdziedātājs Nauris Puntulis kultūras ministra amatā ir vien deviņus mēnešus, bet pārbaudījumu viņam netrūkst. Pārmetumus par visām nekārtībām valstī kultūras jomā, kas krājušās gadiem ilgi, ministram nākas uzklausīt bieži. Šoreiz tas notika publiski – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvas Kilograms kultūras tiešraidē.
«Sajutos kā pirmajā rindā nolikts boksa maiss, kuram katrs, kurš iet garām, var stiprāk vai ne tik stipri uzšaut teju par visu, kas notiek valstī, zinot, ka šādā situācijā man nav iespējas aizstāvēties.»
«Tas, protams, nav nekas neparasts. Tādas ir sabiedrības un politiķu attiecības gandrīz vienmēr un visos laikos. Atzīšos, ka man pie tā vēl jāpierod,» sarunā ar PDz neslēpa Puntulis. «Gribētu, lai mēs visi uz lietām raudzītos drosmīgi, objektīvi, ne tikai no sava redzesleņķa, kas mums, kultūras ļaudīm, ir dabiski un arī raksturīgi. Jā, ir beidzies sapnis par koncertzāli uz AB dambja, bet ne sapnis par nacionālo koncertzāli Rīgā – šobrīd esam tam tik tuvu, kā nekad,» sacīja viņš.
Par spīti visam kultūras ministrs optimismu nezaudē, un priecājas par piešķirto balvu filmai Dvēseļu putenis, sakot – tas ir vismaz desmitgades notikums.
«Priecājos arī par kultūras dzīves norisēm ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, piemēram, pagājušās nedēļas nogalē biju Talsos, kur ir gan sakārtota kultūras infrastruktūra, gan labs piedāvājums gan no publiskā sektora, gan lieliskas privātās kultūras iniciatīvas. Pabiju Cēsīs, kur izskanēja Jāņa Lūsēna atjaunotā muzikālā izrāde Kaupēn, mans mīļais! Divas izrādes pilnībā izpārdotas!» tā ministrs.