Par kukuļņemšanu lielos apmēros notiesātais bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams cietumā bija spiests uzturēties slēgtā 16 kvadrātmetru telpā un tikai stundu dienā drīkstēja pastaigāties svaigā gaisā.
Ilgie izolācijā pavadītie gadi neesot salauzuši viņa garu – Štrams šo laiku izmantoja sevis analīzei, sportam un meditācijai.
«Lai novirzītu pesimistiskās domas, visu laiku jācenšas kaut ko darīt. Ieteiktu pašizolācijas laikā daudz lasīt grāmatas, vingrot un domāt par garīgu dzīvi. Īsāk sakot, šis laiks ir jāizmanto lietderīgi, jānodarbina ne tikai prāts, bet arī ķermenis,» PDz teic Štrams.
Viņš nenoliedz – lai saņemtos izolācijas apstākļos nodarboties ar sportu, jābūt dzelžainai disciplīnai, taču, ja cilvēks nevēlas iedzīvoties veselības problēmās, tas ir jādara.
«Bez sporta, augām dienām guļot gultā pie televizora, ātri vien var palikt resns – izaugs liels vēders, un pēc izolācijas no tā būs ļoti grūti tikt vaļā,» zina stāstīt Štrams.
Runājot par literatūru, ko pats lasījis cietuma kamerā, viņš teic, ka lielākoties tā bijusi klasika. «Cilvēkiem, kuri izslimo Covid-19 un spiesti dzīvot izolācijā, gribētu teikt, ka tas nav trakākais, kas var notikt. Jāsaprot, tas agri vai vēlu beigsies. Tas ir pats galvenais! Turklāt mūsdienās pieejami tik daudz veidu, kā sazināties ar radiem un draugiem, neizejot no mājas. Var saskaipoties, runāt pa telefonu, rakstīt vēstules. Galu galā var rakstīt dienasgrāmatu, nodarboties ar to, kas tuvs sirdij,» iesaka Štrams.